Impaktu fuma ba saúde labarik no feto isin-rua

Tradutor: Amito Qonusere Araújo

banner 120x600
285 Views

G—NEWS (REDASAUN) — Fuma maka ábitu ida ne’ebé maka ema hatene kleur ona atu hamosu moras króniku oioin. Maibé, ema barak maka seidauk hatene ka ignora impaktu sira maka’as ne’ebé kauza hosi toman ida-ne’e.

Konsekuénsia ida ne’ebé aat liu hosi fuma maka aumentu risku ba atake kardíaku, ne’ebé bele sai fatal ba ema ne’ebé sofre. Fuma la’ós estraga de’it isin hosi fumadór ativu sira, maibé mós fó impaktu negativu ba sira ne’ebé hetan espozisaun ba sigaru nia suar, liuliu labarik ho idade menus no inan isin-rua sira.

banner 325x300

Iha artigu ida-ne’e, G—NEWS hakarak atu explora informasaun importante oinsá fuma bele hamosu atake kardíaku, nia impaktu ba saúde, no risku ba grupu vulneravel hanesan labarik no inan isin-rua sira.

Fuma konsidera kleur ona hanesan kauza prinsipál ida ba moras kardiovaskular oioin, inklui atake kardíaku. Tuir dadus ne’ebé fó sai hosi Organizasaun Mundiál Saúde (OMS), ema liu millaun 8 maka mate kada tinan tanba moras ne’ebé relasiona ho fuma, ho atake kardíaku hanesan kauza prinsipál ida hosi mate.

Nikotina no kímiku sira seluk ne’ebé iha sigaru bele estraga parede vazu sira nian, aumenta tensaun arteriál, no halo aat liután kondisaun fuan nian, ne’ebé bele hamosu atake kardíaku derepente.

Aleinde ne’e, fuma aumenta nível kolestrol aat nian (LDL) iha raan no hamenus nível kolestrol di’ak nian (HDL). Substánsia perigozu sira-ne’e iha sigaru mós hamosu inflamasaun iha vazu raan nian, nune’e aselera akontesimentu ateroskleroze nian—akumulasaun bokur nian iha parede vazu nian ne’ebé lori ba estreitamentu vazu raan nian no risku ba atake kardíaku.

Impaktu husi fuma ba Saúde

Fuma la’ós de’it afeta fuan, maibé afeta mós aspetu oioin saúde nian. Konsekuénsia ida ne’ebé komún liu maka moras sistema respiratóriu nian. Fuma bele kauza moras pulmonar obstrutiva krónika (DPOK), asma, no mós kankru pulmaun.

Maibé, impaktu boot liu ne’ebé dala barak ema haluha maka estragu ba sistema kardiovaskular.

Médiku no kardiólogu sira fó sai katak, fuma maka fatór risku boot ida ba dezenvolve moras fuan koronária.

Doutór Thomas L. Schwenk, peritu saúde ida husi Universidade Nevada, hatete, “Fuma aumenta ema nia risku atu hetan atake kardíaku tanba nikotina halo vazu raan sai kiʼik, neʼebé hamenus sirkulasaun raan ba fuan no aumenta tensaun arteriál.” (Schwenk, 2020).

Kualidade raan ne’ebé tun no vazu sira ne’ebé hetan estragu lalais liu afeta abilidade fuan nian atu bomba raan ho efisiente, hodi aumenta risku ba atake kardíaku.

Labarik sira no espozisaun ba suar sigarru

Risku sira hosi fuma la’ós de’it esperiénsia hosi fumadór ativu sira, maibé mós hosi labarik sira ne’ebé hetan espozisaun ba sigaru nia suar. Espozisaun ba fuma segunda-mão, tantu diretu no pasivu, hatudu ona katak kauza problema saúde oioin ne’ebé grave iha labarik sira. Bebé no labarik ne’ebé maka hetan beibeik sigaru nia suar iha risku aas atu hetan moras respiratóriu, asma, infesaun iha via respiratóriu, no funsaun pulmaun ne’ebé maka menus.

Estudu ida ne’ebé publika hosi American Heart Association (AHA) hetan katak, espozisaun ba tabaku sigaru bele aumenta risku moras fuan nian iha labarik sira iha tempu naruk, maski sira la fuma.

“Labarik sira ne’ebé hetan espozisaun ba fuma sigaru iha aumentu signifikativu iha dezenvolvimentu moras fuan nian iha idade adultu,” dehan Dra. Susan M. Johnson, kardiólogu pediátriku ida iha AHA.

Ida-ne’e hatudu katak, maski labarik sira la fuma diretamente, efeitu hosi fuma sigaru ne’ebé inhaladu bele dura tempu naruk no afeta sira nia saúde fuan nian iha futuru.

Risku ba Inan Isin-rua

Ba inan isin-rua sira, fuma la’ós de’it perigozu ba sira-nia an rasik, maibé mós ba feto ne’ebé dezenvolve iha sira-nia knotak. Fuma durante isin-rua aumenta risku ba komplikasaun isin-rua nian, hanesan partu prematuru, todan ki’ik bainhira moris, no dezenvolvimentu kakutak ne’ebé ladi’ak iha bebé sira.

Aleinde ne’e, espozisaun ba nikotina bele mós afeta inan nia vazu sira raan nian, halo sirkulasaun raan nian sai aat liután no aumenta risku ba atake kardíaku.

Dra. Karen E. McCune, peritu saúde ida husi Klínika Mayo, esplika, “Nikotina ne’ebé kontein iha sigaru bele restrinje sirkulasaun raan nian ba plasenta, ne’ebé risku tebes ba dezenvolvimentu feto nian. Preokupante liután, feto isin-rua sira ne’ebé fuma iha tendénsia atu iha risku aumenta ba preeklamsia no komplikasaun fuan nian sira seluk.” (McCune, 2022).

Ho evidénsia sientífika barak ne’ebé hatudu efeitu prejudisiál sira hosi fuma ba fuan no saúde jerál, importante ba ita atu foti medida preventiva ne’ebé sériu. Para fuma la’ós de’it di’ak ba fumadór ativu sira, maibé mós atu proteje labarik sira ne’ebé vulneravel no inan isin-rua.

Programa oioin atu hapara fuma ne’ebé hetan apoiu hosi governu, ajénsia saúde, no organizasaun sira la’ós lukrativu nian maka esensiál atu hamenus prevalénsia fuma nian iha mundu tomak.

Hamenus espozisaun ba fuma sigaru no eduka públiku kona-ba perigu husi fuma maka pasu ne’ebé tenke sai prioridade atu proteje jerasaun sira iha futuru husi risku moras fuan nian no problema saúde seluk. Programa edukasionál ba inan-aman, no mós hasa’e asesu ba servisu saúde nian ba feto isin-rua no labarik, bele ajuda prevene estragu saúde nian liután hosi fuma.

Referensi:

  1. World Health Organization (WHO). (2021). Tobacco and Cardiovascular Disease. Retrieved from https://www.who.int
  2. Schwenk, T. L. (2020). Smoking and Heart Disease. University of Nevada Medical Journal.
  3. American Heart Association (AHA). (2021). The Impact of Secondhand Smoke on Children. Retrieved from https://www.heart.org
  4. McCune, K. E. (2022). Pregnancy and the Dangers of Smoking. Mayo Clinic Journal.

relavante