banner 728x90

Atensaun: Virus raiva hosi mamalia perigu liu covid-19

illustration of a dog bite, sick animal, the rabies virus
banner 120x600

G-NEWS (DILI) – Virus Raiva (Virus Rabies) mak moras ida hosi virus ne’ebe afeta sistema nervosa sentral hosi mamalia hanesan asu, busa, niki no lekirauk, inklui ema. Raiva nu’udar virus ida partikularmente prezensa iha kabeng no kakutak hosi animal infetadu, barak liu iha asu, no sei transmite liuhosi asu tata. Niki mos sai hanesan fonte virus iha rejiaun balun.

Ba G-News, segunda-feira (15042024), Diretóra Nasionál de Veterinaria Joanita Bendita da Costa Jong esplika, númeru as iha spesie animal fuik bele kria oportunidade multiplu ba transmisaun cross-specie, barak liu afeta animal doméstiku no ema, tanba bele hada’et entre animal no ema, tanba raiva sai nu’udar moras zoonotico.

banner 325x300

Tuir nia, ho pursentu 99 kazu iha ema tanba hetan tata hosi asu infetadu, no pursentu 95 akontese mate tanba raiva iha nasaun Áfrika no Ázia, enkuantu ho pursentu 80 kazu raiva akontese iha área rural ho limitasaun ka laiha asesu ba kampaña edukasaun saúde nomos tratamentu depois asu tata. Hosi kazu ne’e, ema nai’in-4 hosi ema na’n-10 mak mate tanba raiva iha labarik ho tinan 15 mai kraik.

Diretóra Nasionál de Veterinária Joanita Bendita da Costa Jong

Joanita Bendita da Costa Jong esplika kronolójia sidadaun feto hosi Rejiaun Oecusse ne’ebé lakon vída tanba afeta vírus raiva ka asu tata.

“Loron 29 Fevereiro 2024, hetan informasaun hosi Médiku Veterinário responsável ba RAEOA nian rekolla faktus hosi tékniku Pekuaria, postu Passabe katak, asu ne’ebé tata ema; asu refere bainhira ekipa vasinador ba halo vasinasaun la konsege vasina tanba asu halai, la konsege vasina. asu ne’e mak tata ema no asu mate depois loron rua, ekipa tékniku foti amostra hosi asu refere hodi mai Dili, liuhosi Aviaun, no ekipa Lab halo teste no rezultadu pozituvu, depois haruka tan ba Australian Centre for Disease Prevention (ACDP) nu’udar laboratóriu referal husi WOAH nian, hodi konfirma no rezultadu hanesan nafatin pozitivu. Husi rezultadu refere mak Timor-Leste liuhosi ekipa konjunta Ministério Saúde, no Ministériu Agrikultura, Pekuaria, Peskas no Floresta halo kedas anúnsiu públiku iha loron 22 fulan-Marsu katak, Timor-Leste rejista ona kazu asu positivu ida”, diretóra Nasionál de Veterinaria Joanita Bendita da Costa Jong esplika ba G-News, segunda-feira (15042024).

“Iha momentu hanesan, hetan mós informasaun ho Ministériu Saúde katak, alin feto ida ho tinan 19 ne’ebé asu tata antes kedas iha loron 26 fulan-Desembru tinan 2023, iha Passabe, ne’ebé hatudu ona sinais klinika, no ba konsulta iha Sentru Saúde Komunitáriu, no haruka ba fali Óspital referal RAEOA, maibé ikus-mai tanba kondisaun sai araska, mak haruka ho aviaun ba Dili iha loron 21 fulan-Marsu tinan 2024. Ikus-mai iha loron 22 fulan-Marsu tinan 24, óras tuku 4, alin refere hakotu is ho rezultadu pozitivu ba moras raiva iha ema. Nune’e Timor-Leste rejista ema ida mate ho kazu raiva”.

Tuir Diretóra ne’e katak, atu prevene moras labele da’et ba ema, ema hotu tenke koñese didi’ak asu nia hahalok, katak, asu baibain gosta halimar ho ita ema tanba asu mak animal ida ne’ebé besik liu ita ema, nune’e bainhira nia hatudu sinais la normal hanesan: sai agresivu ou tata arbiru de’it, kabeng sai barak, tauk nakukun, tauk be’e, han ladiak no hemu ladiak ona, tenke kuidadu.

Bainhira Jornalista G-News husu atu halo komparasaun virus Raiva no Covid-19 ninia maneira transmisaun ne’ebé perigu, Diretóra Nasionál de Veterinaria Joanita Bendita da Costa Jong hateten, virus raiva perigu liu covid-19.

“Moras rua ne’e nia perigu hanesan de’it maibe tuir nia maneira de transmisaun raiva perigu liu covid-19, ho razaun katak covid transmite hosi ema ba ema, nune’e fasil atu kontrola bainhira ita izola ona ema ho virus covid, maibé raiva transmite hosi animal maioria asu, maibé bele mos hosi busa, lekirauk no niki, nune’e susar atu prevene no izola tanba liuhosi tipu animal ida”, nia esplika.

Moras raiva nia mortalidade ba ema pursentu 100 maibé nia mos pursentu 100 bele prevene liuhosi vasina animal hirak ne’ebé mak hodi risku transmisaun ba animal seluk no ema.

Raiva kauza husi virus nune’e laiha aimoruk hodi kura, maibé peritu sira deskobre ona katak, bainhira ema hetan tata hosi animal infetadu bele hetan vasina kontra raiva imediata. Nomos bele simu vasina antes hodi prevene liu-liu iha nasaun, rejiaun ka área ne’ebé moras raiva endemia. Bainhira ema ne’ebé hetan tata hosi asu infetadu no la hetan lalais vasina kontra raiva, no dezenvolve ona sintomas mak dalan ikus mak mate.

Nia dehan, virus raiva bele lakon bainhira animal sira poténsia transmite virus refere hetan hotu ona imunidade protesaun ho pursentu 100 hosi programa vasinasaun. Iha nasaun barak virus raiva bele livre liuhosi programa vasinasaun regulario ba animal susetivel hotu.

Joanita Bendita da Costa Jong rekomenda ba sidadaun hotu-hotu ne’ebé hakiak animal hanesan asu, busa, no lekirauk iha uma, tenke hetan hotu vasina raiva, no la hodi animal hosi área infetadu ba área livre mak dalan di’ak ida, hodi hakotu transmisaun sai luan liu tan.

“Ema hotu ne’ebé relata hetan tata hosi asu simu ona vasina anti raiva iha sentru saúde sira”, nia esplika ba G-News.

Tuir dadus ne’ebé haktuir dadus hosi Ministériu Saúde Timor-Leste rejista kazu ema ida mate.

Editór Testu: Amito Qonusere Araújo

relavante