Joven tenke sai matadalan ba pás

presiza joven sira nia partisipasaun ba dezenvolvimentu nasionál, laos loron no kalan mak tuda malu, oho malu

Foto Ilustrasaun kaer liman ba dame nian
banner 120x600
130 Views

G-NEWS (DILI) – Relasiona ho konflitu sira ne’ebé sempre akontese iha kapitál Dili, inklui munisípiu balun, ne’ebé rezulta sidadaun balun tenke kanek no balun mós lakon vída, sai hanesan preokupasaun ba sosiedade tomak, tanba aktus violênsia sira ne’ebé akontese, kria instabilidade, no la kontribui ba pás.

Bainhira konflitus kontinua akontese, sei afeta ba sidadaun sira nia hakmatek, hodi impede ba atividade negósiu, eskola no seluk-tán.

banner 325x300

Juventude hosi Bairo-Pite Clementino Xavier, inform aba G-News, Segunda-Feira (18092023) katak, bainhira sidadaun sira, liu-liu joven sira ne’ebé ho tinan produtiva, kontinua envolve iha krime públiku, sei estraga futuru pesoal ida-idak nian.

“Ita sente triste kuandu timoroan ho timoroan se meik no kroat ba malu, kontinua odio malu, estraga malu, ne’e la kontribui ba seguransa ida hakmatek, no estraga de’it futuru, tanba nasaun ne’e presiza matenek, presiza joven sira nia partisipasaun ba dezenvolvimentu nasionál, laos loron no kalan mak tuda malu, oho malu”, haktuir Nia.

“Ne’e laos ona tenpu atu tuda-malu ka oho malu. Ita haree katak sira ne’ebé baku-malu loron no kalan, tuda malu, sira ne’e mesak maun-alin de’it, sei primu-irmaun, mais ita hotu la hatene, tanba sá mak tenke sai nune’e”, Clementino aumenta tán.

Iha parte seluk, Raimundo hosi Munisípiu Baucau, haktuir ba G-News iha Audian katak, joven sira ne’ebé kontinua prátika iha krime públiku tanba edukasaun familiar menus tebes.

Tuir Nia, inan-aman no família nia kontrolu mínimu tebes, no ladun fó atensaun sériu ba oan sira nia atividade loron-loron, tanba ida-idak preokupa ho servisu loron-loron.

“Tuir loloos, inan-aman no família nia papél importante tebes, hodi kontrola oan-sira nia atividade loron-loron, tanba sira iha uma mak sai ba ransu. Keridizer-ke inan-aman ka família hatene ona oan sira atu sai ba ne’ebé, katak, tenke husu tuir ba ne’ebé, atu ba halo saída. Ha’u rasik la fiar kuandu sai hosi uma, dehan ba família katak atu ba tuda malu, ne’e kan la akontese. Família rasik la kontrola, tanba loron-loron ida-idak ba hala’o servisu, fila mai kalan mak hasoru malu, pois kalan han hotu, ida-idak ba deskansa, entaun susar ba atu eduka ka fó moral ba uma laran, entaun ita haree ne’e hanesan deskontroladu, ikus mai akontese ona problema maki ta foin hakfodak”, tenik Nia.

Tanba ne’e, ita husu ba joven hotu-hotu atu kontribui ba pás, tanba futuru nasaun ne’e iha sidadaun hotu nia liman, katak, hahú agora sidadaun hotu-hotu tenke prepara-án hodi hein loron aban, atu fó kontribuisaun ba nasaun ne’e, liu hosi dezenvolvimentu nasionál, tanba joven nu’udar matadalan ba pás iha família, sosiedade no nasaun.

“Tuir loloos, joven ne’e mak sai autór ba pás, sai matadalan ba pás iha sosiedade nia leet, tanba sira nia koñesimentu no kapasidade iha nível edukasaun ne’e laos atu kontribui instabilidade, maibé sira eskola matenek, mak sai fali autór ba krime, ha’u hanoin ne’e laos joven sira ne’ebé di’ak, ne’e joven ida ne’ebé la hadomi nia futuru, la hadomi nia família, no la hadomi nasaun ne’e. se nune’e nafatin, bainhira mak nasaun ne’e bele lao bao in, kuandu iha fatin-fatin oho malu, tuda malu. Di’ak liu hamutuk kontribui ba pás”, Raimundo esklarese.

Jornalista       : Ekipa G-News

Editór Testu : Amito Qonusere Araújo

relavante