G—NEWS (DILI) — Timor-Leste (TL) sai uma na’in bá Konferénsia Internasionál Dili bá da-ruak kona-bá Direitu Marítimu, oragniza hosi Gabinete Fronteiras Terrestres no Marítimas Timor-Leste (GFTM), durante loron rua hahú hosi 15 to’o 16 fulan maiu 2025, iha Salaun Nobre – Ministériu Negósiu Estranjeiru no Kooperasaun, Dili, kinta (15/05/2025).
Semináriu Internasionál ne’e ho tema “Hasoru Dezafiu: Direitu Marítimu no Rezoluasaun Litíjiu Marítimu” loke direta hosi Prezidente Repúblika (PR), José Ramos-Horta no diskursu abertura hato’o hosi Prezidente Tribunál Internasionál Direitu Marítimu nian, Juíz Tomas Heidar.
Iha serimónia abertura ne’e, Prezidente Repúblika akompaña hosi Prezidente Parlamentu Nasionál, Maria Fernanda Lay, Prezidente Tribunál Rekursu (PTR), Afonso Carmona no Primeiru-Ministru (PM), Kay Rala Xanana Gusmão.

Konferénsia internasionál ida-ne’e bá de’it konvidadu sira ne’ebé ko’alia kona-bá oinsá direitu internasionál no mekanizmu sira ne’ebé prevee iha Konvensaun Nasaun Unidas kona-bá Direitu Marítimu (UNCLOS, sígla inglés) bele tulun Estadu sira hodi rezolve litíjius marítimus ho dalan pasífika.
Inisiativa ne’e, sai hanesan plataforma ida atu diskute kona-bá efikásia UNCLOS nian hodi rezolve disputa sira marítima nian iha ambiente internasionál ida ne’ebé kompleksu bá beibeik.
Iha tinan 1982, Estadu sira halibur hamutuk hodi adota Konvensaun Nasoins Unidas kona-bá Direitu Marítimu hodi kria enkuadramentu jurídiku unifikadu ida bá governasaun oseanu nian. Maibé, iha nafatin disputa fronteira marítima besik-200 ne’ebé seidauk rezolve iha mundu tomak.
Durante konferénsia, analiza mós lisaun sira ne’ebé aprende hosi prosesu Konsiliasaun iha Tasi Timor. Iha painél ida-ne’e, reprezentante sira hosi Timor-Leste, Austrália no Tribunál Permanente Arbitrajen, no mós konsiliadór na’in-lima, ne’ebé fahe esperiénsia no reflesaun kona-bá prosesu Konsiliasaun Obrigatória dahuluk ne’ebé hala’o ona.

Prosesu istóriku ida-ne’e hatudu katak bele rezolve disputas marítimas entre Estadu sira ho dame, liu-hosi mekanizmu ne’ebé eziste iha direitu internasionál.
Hahú ohin, iha intervensaun mai hosi péritu no profisionál koñesidu sira iha área Direitu Marítimu nian, hosi governu, universidade, tribunál internasionál sira no sosiedade advogadu.
Hahú ohin to’o aban iha debate ne’ebé foka bá tema prinsipál lima mak hanesan, Lisaun hosi Konsiliasaun Tasi Timor, Reforsu Mekanizmu Jurídiku Internasionál, Abordajen Rejionál bá Rezolusaun Konflitu, Mudansa Klimátika no Disputa Marítima, no Jestaun Sustentável bá Rekursu sira.
Konferénsia Internasionál Dili 2025 halibur funsionáriu importante no reprezentante sira hosi Pasífiku, ASEAN, grupu g7+ hosi nasaun frajil sira, Komunidade País Lian Portugés no nasaun sira seluk ne’ebé atu halo diálogu, fahe koñesimentu no kolabora iha rezolusaun disputas marítimas ho forma pasífika.

Iha fulan-maiu 2016, Gabinete Fronteiras Terrestres no Marítimas (uluk Gabinete Fronteiras Marítimas), hamutuk ho Ministériu Negósiu Estranjeiru no Kooperasaun, organiza Konferénsia Internasionál Dili bá dahuluk kona-bá Direitu Marítimu ne’ebé foka liu-bá fronteiras marítimas.
Konferénsia ida-ne’e iha diskursu ida hosi Prezidente Tribunál Internasionál Direitu Marítimu nian iha tempu ne’ebá, Juis Vladimir Golitsyn no halibur partisipante besik 600.
Gabinete Fronteiras Marítimas harii iha fulan-abríl 2015 hodi apoia prosesu definisaun fronteiras marítimas Timor-Leste nian ho Austrália no Indonézia. Hafoin ho susesu konklui negosiasaun ho Austrália iha 2018, Gabinete ne’e muda nia foku bá negosiasaun ho Indonézia.

Iha Dezembru 2023, nia mandatu habelar hodi inklui apoiu ba definisaun fronteira rai-maran ho Indonézia, no hanaran fali Gabinete Fronteiras Terrestres no Marítimas (GFTM). Iha tempu hanesan, Gabinete ne’e mós asume responsabilidade atu apoia Primeiru-Ministru hodi dezenvolve no promove Timor-Leste nia Ekonomia Azul.

















loading="lazy" />