G-NEWS (DILI) — Papa Francisco nia vizita mai Timor Leste, hahú hosi loron 9 to’o 11 fulan-Setembru tinan 2024 nu’udar momentu istóriku ida ne’ebé kona ema barak nia fuan. Durante viajen ne’e, Amu-Papa la’ós de’it lori mensajen espirituál maibé subliña mós importánsia unidade no dame nian iha diversidade kulturál ne’ebé eziste iha ita nia leet.
Timor Leste, nasaun ida ne’ebé foin ukun-an iha tinan 2002, iha istória luta no konflitu ne’ebé naruk. Ninia povu liu ona dezafiu oioin, inklui kolonializmu no violénsia ne’ebé todan durante periódu invazaun Indonézia nian. Maski terus, povu Timor Leste nia espíritu atu hari’i futuru ne’ebé hakmatek no armónia metin nafatin. Papa Francisco nia vizita sai símbolu esperansa foun ba foin-sa’e sira no ninia povu tomak.
Iha vizita ne’e, Amu-Papa hato’o mensajen ne’ebé subliña importánsia domin, solidariedade no perdaun nian. Nia fó hanoin katak atu hari’i sosiedade ida ne’ebé di’ak liu, ema ida-idak tenke iha kompromisu atu tane aas valór umanu nian. Iha misa ne’ebé partisipa hosi ema rihun ba rihun iha Tasitolu, Dili, Amu-Papa subliña katak Maromak nia prezensa bele sente iha hahalok domin no kuidadu entre ema sira.
Iha Tasitolu, Papa Francisco dehan katak, atu kuidadu labarik sira, maibé mós kuidadu katuas no ferik sira tanba sira mak memória ba rai ida ne’e.
Timor Leste nia joven sira sente impaktu klean hosi mensajen sira ne’e. Sira sente inspiradu atu hala’o papél ativu iha sira nia komunidade, promove dame, no hari’i relasaun armónia ho ema sira hosi orijen oioin. Amu-Papa nia vizita hamosu espíritu koletivu ne’ebé hametin sentidu identidade no orgullu nu’udar nasaun.
Timor Leste nia kostume sira ne’ebé riku ho tradisaun no diversidade reflete mós iha bemvindu manas ne’ebé fó ba Amu-Papa. Dansa tradisionál, múzika no rituál tradisionál sira halo parte iha selebrasaun ne’e, hodi hatudu oinsá importante patrimóniu kulturál ba sosiedade. Liuhusi interasaun sira-ne’e, Amu-Papa hatudu mós apresiasaun ba kultura lokál, hametin ligasaun entre espiritualidade no tradisaun.
Papa Francisco nia vizita mai Timor Leste la’ós de’it eventu relijiozu ida, maibé sai mós momentum ida ba rekonsiliasaun no hametin identidade nasionál. Mensajen dame ne’ebé hato’o marka inísiu foun ba juventude Timor Leste atu kontinua la’o ba oin, kontribui ba konstrusaun nasaun, no mantein unidade iha diversidade. Ho entuziazmu ne’ebé maka’as, sira prontu atu hari’i futuru ida ne’ebé di’ak liu, tuir valór sira ne’ebé hanorin hosi Amu-Papa no tradisaun nobre sira hosi sira nia bei’ala sira.