G-NEWS (DILI) – Ro Haksolok sai ona polémika tanba povu Timor Leste hein hela prezensa, maibé sura fulan ba tinan, to’o tinan ba tinan, maibé Ro Haksolok ninia isin seidauk to’o mai hela de’it, maibé ninia klamar mak iha ona rai-Timor.
Isu polítika ida ne’e, interesante teb-tebes atu públiku halo ánaliza kona-ba verasidade ba prosesu investigasaun Ro Haksolok.
Entrevistador Mídia G-News Amito Qonusere Araújo, kuarta-feira (06122023) halo entrevista esklusivu ida ho Eis Komisáriu Adjuntu Komisaun Anti Korupsaun ba Asuntu Prevensaun no Sensibilizasaun Luis de Oliveira Sampaio, kona-ba kazu polémika Ro Haksolok, tuir nota Komisaun Anti Korupsaun (CAC_sigla portugés) ninian.
Tuir mai, ita sani hamutuk.
G-News: Mandatu Komisáriu CAC anterior, iha nota ruma atu halo investigasaun ba kazu Roo haksolok ne’ebé sai polémika iha sosiedade Timor?
Eis Adjunto Komisáriu CAC: Tuir ha’u ninia koñesementu durante iha periodu mandatu nia-rohan, investigasaun ba kazu Roo Haksolok lao dadaun hela. Se ita boot sira akompaña intervista iha okaziaun sira liuba kotuk, Diretor Jeral Investigasaun CAC pronunsia katak atu bolu testemuña balun no/ka publisidade balun temi sai dadaun katak CAC hahú notifika testemuña balun ne’ebé antes ne’e iha koñesementu ba prosesu ne’e ba ona CAC atu presta deklarasaun.
Ne’e signifika katak prosesu lao dadaun hela, infelismente tanba mandatu remata ona, prosesu sira pendente hodi hein ba Komisariu foun atu kontinua prosesu ne’e hodi remete ba Ministériu Públiku. Parese dalan di’ak liu mak ita presiza ezije Governu no Parlamentu Nasional atu eleje ona Komisáriu foun hodi bele orienta servisu pendente hirak ne’e.
G-News: Tuir ita nia hatene, tanba sá mak prosesu investigasaun ba mal-jestaun no mal-Administrasaun sempre kleur. Karik ida ne’e akontese tanba jestor sira maihosi líder nasionál?
Eis Adjunto Komisáriu CAC: Iha kontestu Timor-Leste, kompetésia investigasaun ne’e konsentra iha Ministériu Públiku (MP) inklui iha materia krime ho natureza korrupsaun. Ho linguazem ne’ebé popular liu tuir letra-da-lei iha “kalangan penegak no praktisi hukum” mak dehan “Ministériu Públiku” nu’udar titular ka na’in ba asaun penal hotu-hotu.
CAC la goja kompeténsia absoluta iha área investigasaun kriminál ba krime sira natureza korrupsaun. Durante ne’e, sosiedade tomak inklui kolega sira sosiedade sivil to’o nível komunidade babain ninia alvu krítika ka presaun ka “sasaran tembak” ne’e ba loos de’it CAC. Enkuantu tuir lei kompeténsia boot liu atu ezerse no prosesa kazu ruma iha hela institusaun seluk nia liman.
Hanesan instituisaun estadu CAC ezerse ninia kna’ar no kompeténsia ho baze enkuadramentu legál sira tuirmai ne’e:
- Lei Nu. 8/2009 kona-ba Kriasaun CAC
- Dekretu-Lei Nú. 23/2015, 29 Jullu, kona-ba Estrutura Organika CAC;
- Dekretu-Lei Nú. 24/2015 kona-ba Kareira Espesialista Anti Korrupsaun;
- Lei Nú. 7/2020:Lei Medidas Prevensaun no Korrupsaun (MPCC);
- Rezoluzasaun PN kona-ba aprovasaun no ratifikasaun Konvensaun UNCAC.
Mesmu nune’e, iha lei hirak ne’e, inklui Lei MPCC – la iha klauzula ida mak artribui kompeténsia absoluta investigasaun kazu korrupsaun ba CAC. Ho linguazem seluk, katak mesmu ho prezensa Lei MPCC la muda buat ruma kona-ba kompetensia sira CAC nian relasiona ho área investigasaun kriminal ba kazu korrupsaun.
Dala ida tan kompetensia ne’e sentraliza ka konsentradu iha Ministériu Públiku hanesan na’in ba asaun penal hotu-hotu (ida ne’e maihosi lei prosesu ka Kódigu Prosesu Penal (KPP) no Konstituisaun da Republika).
Ita bele hare artigu hirak ne’e iha kraik ne’e:
Artigu 48:Ministériu Públiku nia atribuisaun
1 – Ministériu Públiku maka kaer asaun penál, no, iha-ne’e, nia tenke kolabora ho tribunál hodi hetan verdade no realiza direitu, no tuir kritériu estrita legali- dade no objetividade iha nia intervensaun prosesuál hotu-hotu.
Artigu 132 (Knaar no estatutu)
Ministériu-Públiku reprezenta Estadu, hala’o asaun penál, hametin defeza ba labarik sira, ema ne’ebé laiha, no inkapasitadu sira, defende legalidade demokrátiku no promove banati tuir lei.
Tanba ne’e, bainhira hatan ita nia pergunta investigasaun kleur – tanba CAC la goja kompeténsia absoluta – investigasuan depende ba delegasaun husi Ministériu Públiku. Tanba atu hahú inisia investigasaun ruma tenke ho koñesementu ka delegasaun kompeténsia husi Ministériu Públiku nu’udar na’in ba asaun penal tuir lei haruka.
Nāo ser, iha matéria prevensaun, CAC bele halo servisu ka inisia atividade saida de’it sein intervensaun hosi instiisauns seluk. Maibé bainhira ida ne’e liga ho prosesu krime nian – tenke ho delegasaun hosi MP.
G-News: Bele esplika oituan kona-ba prosesu investigasaun ba Ro Haksolok ne’ebé kleur tebes, maibé la iha atuasaun imediata hosi autoridade investigador (CAC, MP ka Tribunal de Contas)?
Eis Adjunto Komisáriu CAC: Hanesan esplika iha leten, kleur tanba la’os entidade ida de’it mak responsável ba asuntu investigasaun ba krime korrupsaun. Iha kazu matéria kompleksu hanesan Ro Haksolok presiza kolaborasaun institusional liuhosi diskusaun téknika no estratéjia intervensaun konjunta; saida mak bele halo dadaun (imediata), saida mak la bele – halo ánaliza ba risku prejuizu potensial ba estadu, komunika ho órgaun ka entidade relevante sira ect. Iha kazu ne’e, Ministériu Públiku no CAC mak tenke proativu tanba Tribunal de Contas halo ona nia kna’ar ona identifika ona ninia potensia prejuizu sira ne’ebé tenke responde ka “follow up” liuhosi investigasaun atu buka hatene di’ak liutan liuhusi ánaliza ba rezultadu auditória tribunal da contas ne’e.
Iha artigu 5 Lei nú.7/2020 kona-ba Medida sira ba Prevene no Kombate Korrupsaun rekere mekanismu komunikasaun entre autoridade polisial no autoridade judisial, maibé komunikasaun téknika prosesual ladun funsiona di’ak – iha de’it mak instrusaun no orientasaun. Iha kazu ho kompesidade no válor orsamentu signifikativu hanesan presiza atusaun ida rígor no komprensivu atu prevene potensia prejuizu estadu la bele doubru.
G-News: Lakunas saida mak CAC identifika kona-ba kazu Ro Haksolok ne’ebé to’o oras ne’e seidauk iha solusaun katak, atu lori ona mai Timor Leste?
Eis Adjunto Komisáriu CAC: Ba ha’u nia opiniaun pesoal – problema komunikasaun institusional, koordenasaun institusional no estratéjia intervensaun. Tenke iha espasu atu iha komunikasaun regular entre investigador CAC no Ministériu Públiku. Tenke diskute estratéjia hamutuk, atuasaun hamutuk no intervensaun konjunta liuliu ba kazu boot hanesan Ro Haksolok.
Ita persiza esforsu institusional no hotu-hotu tenke iha vizaun no komportamentu hanesan bainhira ko’alia kona-ba korrupsaun no salva interese superior estadu nian.
G-News: Tuir ita hatene katak, kazu roo Haksolok iha intervensaun ka sai hanesan jogu polítiku ruma?
Eis Adjunto Komisáriu CAC: Ha’u la iha dadus kona-ba potensia jogu politika tanba politika buat ketak ida, prosesu justisa totalmente kestaun ketak. Ita nia esforsu hanesan ha’u temi iha leten la iha. Kazu hanesan entidade judisiariu tenke hatudu esforsu másimu atu hare duni katak iha esforsu ba nível prevensaun no represaun.
G-News: Meius saida mak Governu Timor Leste halo atu asegura lalais Roo Haksolok mai Timor-Leste?
Eis Adjunto Komisáriu CAC: Ha’u la hare hetan posibilidade lori RO HAKSOK mai Timor iha tempu badak tanba tuir notísia seporadika balun katak progresu ba RO HAKSOLOK to’o agora la hatudu mudansa signifikativu ruma. Ne’e signifika estadu sei kontinua halo despeza boot atu finaliza hodi lori mai Timor– maibé ha’u la halo avalisaun própriu tanba fora hosi ha’u nia kompeténsia no koñesementu pesoal.
***