Foin-sa’e dadur iha iluzaun: TikTok estraga auto-Estima no kustume

banner 120x600
101 Views

G-NEWS (DILI) —TikTok, aplikasaun mídia sosiál ne’ebé oras ne’e popular iha mundu tomak, oras ne’e sai atensaun iha Timor Leste. Líder komunitáriu no edukadór sira fiar katak plataforma ida-ne’e bele fó impaktu negativu ba jerasaun foun, liuhosi hamenus auto-estima, valór kulturál, no edukasaun ne’ebé di’ak. Deklarasaun ida-ne’e hato’o hosi figura proeminente lubuk ida ba G-NEWS iha sira nia rezidénsia ida-idak iha Kinta-feira, 23 Janeiru 2025.

Raimundo Filomeno Sousa, sidadaun lokál ida husi suku Becora, hatete katak, TikTok hamosu risku boot ida hodi hamosu formasaun karakter ne’ebé la saudavel, liuliu ba joven mane no feto sira.

banner 325x300

“Konteúdu ne’ebé espalla iha TikTok dalabarak laiha elementu edukasionál sira no enkoraja de’it ema sira hodi buka fama temporáriu, hodi ignora valór morál sira no kostume sira ne’ebé ita kaer metin,” dehan Sousa.

Nia hatutan tan katak, utilizadór TikTok barak maka foka de’it ba sira nia aparénsia esterna no hatudu sira nia realizasaun pesoál sira lahó konsidera impaktu ba sira nia auto-dezenvolvimentu ne’ebé klean liu.

Agustinho Gomes, sidadaun ida mós hato’o nia preokupasaun. Tuir Gomes, TikTok bele perturba prosesu edukasionál ne’ebé maka tenke kuda valór pozitivu sira iha jerasaun foun.

“Bainhira ita la halo kedas pasu desizivu sira, ita nia jerasaun joven sira sei atrapada beibeik iha mundu virtual ida ne’ebé nakonu ho iluzaun sira, envezde konsentra iha edukasaun ne’ebé sei lori sira ba kualidade moris ida ne’ebé di’ak liu”, nia hatete.

 Aleinde ne’e, Januario Pinto, estudante akadémiku husi IOB, ko’alia ba G—NEWS iha Pantai-Kelapa katak, TikTok iha tendénsia atu estraga relasaun sosiál no kulturál ne’ebé durante ne’e eziste iha Timor Leste.

“Aplikasaun ne’e halo ema sira la respeita malu ona, to’o haluha tiha valór tradisionál sira ne’ebé maka hatutan hosi jerasaun ba jerasaun. Joven barak maka preokupa liu ho sira nia ezisténsia virtuál duké aprofunda lasu sosiál no kulturál sira”, esplika Pinto.

Sidadaun no akademista hirak ne’e konkorda katak governu Timor Leste tenke foti asaun seriu hodi limita TikTok nia influensia negativu ba sosiedade.

“Ami apoia polítika sira ne’ebé rigorozu liu kona-ba utilizasaun hosi aplikasaun ne’ebé la’ós edukativu sira ne’e. Governu tenki hahú orienta públiku, liuliu joven sira, hodi envolve liu iha atividade edukativu sira ne’ebé bele harii karakter no abilidade sira”, Sousa subliña.

 Edukasaun bazeia ba valór nasionál no kultura lokál maka xave atu kontra impaktu negativu sira hosi mídia sosiál ne’ebé iha tendénsia atu fó prioridade ba sensasaun. Edukadór sira hein katak eskola no família sira sei ativu liután hodi promove importánsia edukasaun ne’ebé signifikativu, no la monu ba fluxu informasaun ne’ebé ladún útil.

Konteúdu Tiktok la edukativu iha sosiedade

Kazu TikTok iha nasaun barak dalabarak refere ba kestaun oioin ka polémika sira ne’ebé relasiona ho impaktu sosiál, kulturál no regulatóriu sira ne’ebé envolve aplikasaun. Iha fatin balu, iha kestaun lubuk ida ne’ebé mosu kona-ba TikTok, tantu iha aspetu pozitivu no negativu, ne’ebé inklui tuirmai:

  1. Konteúdu ne’ebé la edukativu no perigozu

TikTok dalabarak nakonu ho konteúdu ne’ebé la edukativu no dalaruma perigozu ba nia utilizadór sira, liuliu adolexente sira. Vídeo viral balu dala barak promove hahalok risku, hanesan dezafiu perigozu, intimidasaun sibernétiku, ka mezmu informasaun ne’ebé laloos. Aleinde ne’e, iha mós konteúdu ne’ebé lori ba adorasaun ba imajen isin nian ka padraun beleza nian ne’ebé la realistiku, ne’ebé bele estraga konfiansa ba an rasik, liuliu entre feto-klosan sira.

  1. Impaktu Negativu ba Auto-Estima no Saúde Mentál

TikTok dala barak hamosu komparasaun sosiál ne’ebé maka’as liu. Utilizadór barak, liuliu jerasaun foun, sente presaun atu hatudu moris ida ne’ebé perfeitu ka hetan popularidade instantanea. Ida-ne’e bele afeta saúde mentál, sai aat liután ansiedade, depresaun no sentimentu insatisfasaun ho an rasik. Ida-ne’e mós lori ba fenómenu “hatudu-an” no “kultura orgullu” iha ne’ebé aparénsia fíziku ka popularidade sai sasukat ida ba susesu.

  1. Influénsia ba Valór no Tradisaun Kulturál sira

Iha nasaun balun, inklui Timor Leste, TikTok hetan kritika tanba ameasa valores kultural no lisan. Jerasaun foun sira ne’ebé maka hetan espozisaun ba konteúdu TikTok barak liu iha tendénsia atu iha interese liu ba tendénsia globál sira, ne’ebé maka dala barak iha konflitu ho kultura lokál. Ida-ne’e bele afeta relasaun sosiál sira no hamenus respeitu ba valór tradisionál sira ne’ebé maka eziste ona durante sékulu barak.

  1. Kolesaun Dadus no Seguransa Privasidade

TikTok mós hetan atensaun kona-ba kestaun privasidade no kolesaun dadus utilizadór nian. Tanba aplikasaun ne’e maka na’in hosi empreza Xineza ida, nasaun barak preokupa ho potensiál utilizasaun sala hosi dadus pesoál sira ne’ebé bele uza ba objetivu balu hosi parte datoluk sira, inklui governu estranjeiru sira. Nasaun oioin, hanesan Índia no Estadus Unidus, bandu ona TikTok tanba preokupasaun sira kona-ba seguransa no privasidade dadus nian.

  1. Propagasaun Konteúdu Radikál no Estremista

Iha mós preokupasaun katak TikTok bele uza hanesan plataforma ida hodi habelar ideolojia estremu ka radikál sira. Enkuantu TikTok tenta ona atu kontrola no hasai konteúdu ne’ebé perigozu, grupu estremista balu konsege uza plataforma hodi rekruta ka promove pontu-de-vista perigozu sira.

TikTok, enkuantu nu’udar pasatempu divertidu ba ema barak, agora hetan atensaun krítiku ne’ebé aumenta iha nasaun oioin, inklui Timor Leste. Númeru sira-ne’e subliña katak tenke iha ekilíbriu entre divertimentu dijitál no auto-dezenvolvimentu bazeia ba edukasaun ne’ebé di’ak no loloos, tuir prinsípiu sira ne’ebé sosiedade valoriza.

Nu’udar nasaun dezenvolvimentu ne’ebé buka atu prezerva ninia patrimóniu kulturál no kualidade edukasaun, Timor Leste tenke konsidera impaktu longu prazu husi plataforma sira hanesan TikTok. Mídia sosiál tenke sai instrumentu ida ba aprendizajen no kreximentu, la’ós fatin ida atu hatudu moris ne’ebé dook hosi realidade.

Agora maka tempu ba governu, sosiedade, no instituisaun edukasionál sira atu serbisu hamutuk hodi forma jerasaun foun ida ne’ebé mantein valór sira ne’ebé metin iha ita-nia kultura. Se lae, ita-nia futuru iha risku atu hetan ameasa hosi iluzaun sira ne’ebé kria hosi siberespasu.

Editor Testu: Amito Qonusere Araújo

relavante