G-NEWS (DILI) – Relasiona ho konflitus ne’ebé kontinua akontese bebeik iha munisípiu Baucau, sai ona kultura ida, iha ne’ebé envolve iha hosi joven sira, rejulta uma komunidade hetan estragus, ema kanek no mate.
Munisípiu Baucau nu’udar sentru ba munisípiu Laútem, Viqueque no Manatuto, nu’udar mós Diocese. Ko’alia kona-ba seguransa no defeza no seguransa nian, Baucau iha forsa armada hanaran Forsa Komponente Terrestre, no iha seguransa, iha Batallion Ordem Públika (BOP) no Komandu Polísia Munisípal. Baucau goza ezisténsia autoridade Defeza no Seguransa, tanba iha forsa boot kompara ho munisípiu sira seluk, maibé ninia grau konflitus boot kompara ho munisípiu sira seluk.
Negosiante ida Marcos Guterres, hosi munisípiu Baucau, ba G-News, segunda-Feira (30102023) iha Taibesi katak, sente triste ho konflitus ne’ebé akontese iha munisípiu Baucau ikus-ikus ne’e. Tuir nia, autoridade seguransa no defeza iha Baucau tenke halo atuasaun ida rigor nune’e evita ataka no tuda malu, ne’ebé sidadan sira kanek
“Ha’u sente triste maun sira no alin sira iha Baucau sempre provoka malu, tuda malu, estraga uma, ita haree iha Facebook, ita triste, nusa mak la halo atividade buka moris, loron-kalan mak provoka malu, ne’e ita manan saida”, Marcos afirma.
Tuir nia, Estadu selu saugati de’it ba Polísia no F-FDTL ne’ebé lokaliza iha Munisípiu Baucau tanba númeru boot maibé labele halo atuasaun ba konflitus ne’ebé akontese.
“Sira Polísia, BOP, F-FDTL barak iha ne’ebá maibé problema mosu bebeik. Sira kala han toba de’it, estadu selu saugati de’it. Tuir loloos sira tenke halo patrullamentu to’o iha bairro sira, se lae, Baucau mak loron tiha, kalan tiha, baku malu hela de’it, serang malu hela de’it, nune’e nafatin to’o ema mate mak foin hakfodak”, nia hakotu.
Iha fatin seluk, pasajeiru ida hosi munisípiu Baucau ho inisial LG, ko’alia ba G-News iha terminal Becora katak, konflitus ne’ebé kontinua bebeik akontese iha munisípiu Baucau hanesan ona kultura no karakter hosi joven sira, tanba seidauk iha atuasaun ida sériu, ne’ebé bele hatauk sira.
“Ita nia governu, liu-liu Polísia no F-FDTL mak la iha keseriusan atu halo atuasaun. Kuandu check point, lakleur tán para fali, hanesan bain-bain ema dehan halo rai moris de’it sa. Koko took F-FDTL ho PNTL hamutuk dal aida mak halo atuasaun, tamas ai bairro, identifika joven sira ne’ebé kakutak halo hela de’it problema, kaer sira, ba sulan iha kantor polisia, kastigu sira, ne’e sira tauk, mais la iha, entaun ne’e susar atu prevene”, pasajeiru ne’ebé lakohi fó sai identidade kompleta,, informa ba G-News.
Observador akadémiku ba asuntu polítika no seguransa António Freitas hateten ba G-News segunda-feira (30102023) katak, altu nível Ministériu Defeza, Ministériu Interior, Komandu-Jerál PNTL no F-FDTL presiza iha Role of angagement Operation (ROE), katak labele iha kazu ida mak tur hamutuk hodi ko’alia, tanba la iha prosedimentu atuasaun kooperasaun defeza seguransa iha terrenu.
“Entaun ordem rua Baucau automatikamente katak akordu koordenasaun legal para oinsa atu halo atuasaun entre partisipasaun F-FDTL iha situasaun ne’ebé emerjente, mesmu tempu bainihra Polísia presiza apoiu hosi F-FDTL ne’e, ida ne’e la iha”, António Freitas ko’alia ba G-News.
Relasiona ho kolokasaun Unidade Espesial Polísia (UEP) liuhosi Batalliaun Ordem Públika (BOP) iha munisípiu Baucau, maibé konflitu sempre akontese, iha ne’ebé komunidade kestiona tanba estadu selu membru autoridade defeza no seguransa saugati de’it, tanba la halo atuasaun sériu. António Freitas esplika katak ne’e hanesan fiskalizasaun krítika hosi sidadaun sira maibé nia parte defende tanba la iha koordenasaun no ordem hosi Governu.
“Ne’e hanesan fiskalizasaun krítika ba ita nia autoridade sira, maibé iha parte seluk ha’u defende sira, tanba sira koloka iha ne’ebá ne’e koloka nível nasionál, sira na’in hira ninia ezisténsia iha ne’ebá ne’e laos atu atua de’it kualker situasaun iha Baucau. Defaktu no Dejuri akontesimentu iha Baucau, maibé prezensa iha ne’ebá par atu bele kontrola situasaun nível polítika nasionál hotu. Tanba ne’e, ordem Batalliaun Ordem Públika (BOP) no Batalliaun Un F-FDTL ida ne’e hein koordenasaun entre Ministru Defeza no Ministru Interior, tenke koordena malu, fó ordem ida ba sira par sira bele tun”.
“Tanba Batalliaun Un F-FDTL ne’ebé koloka iha Baucau, ne’e tenke hetan ordem autorizasaun hosi Komandu F-FDTL, ne’e laos iha ne’ebá, situasaun akontese iha Baucau automatikamente tun kedas, la iha, ne’e regras nunka mais atu hanesan ne’e. Ida ne’e regras konvensionalmente ba kooperasaun atuasaun ordem rua nian iha Baucau. Ha’u fó sala ba Ministru Interior no Ministru Defeza ne’ebé mak incapability para atu koopera, koordena situasaun, no atuasaun iha terrenu”, nia kontinua.
Tuir loloos Ministru Defeza no Ministru Interior koordena malu, inklui Komisáriu-Jerál PNTL no Tenente-Jenerál atu halo atuasaun ba situasaun iha terrenu, maibé iha regras balun iha Forsas Armadas katak, bainhira Polísia husu atu asistente mak ba, laos ho automatikamente F-FDTL tun direita ne’e la iha. Tanba ne’e nia husu atu Ministru Interior bele koordena ho PNTL kona-ba ne’e.
“Ministériu Defeza no Ministériu Interior mak la sériu para atu bele fó ordem bai ha autoridade seguransa sira iha Baucau. Jatamente ida ne’e ha’u akompaña situasaun depois eleisaun no forma Nunu Governu ida ne’e, ha’u haree akontesimentu iha fatin-fatin, signifika dehan katak, Ministru Defeza no Ministru Interior sériu halo atuasaun ba situasaun ne’ebé uza kompeténsia tomak atua…..atua, ita labele hanesan fali husik hela de’it nune’e, depois orsida ita fó sala entre lideransa polítika, fó sala ba malu, ida ne’e lakohi koopera, hakarak hamonu lideransa ida ne’e, ha’u hanoin la iha istilu polítika lideransa seluk ne’ebé hakarak rai ne’e monu ba rai-kuak laran. Só ita ne’ebé iha ona prega poder hela ba ita, ita mak la sériu ka incapability para atua situasaun ida ne’e”.
Tanba ne’e autoridade iha nia liman, iha kompetensia legal no iha kompetensia polítika, bele uza instrumentu hotu-hotu Estadu nian para atu situasaun ida ne’e.
Konflitus ne’ebé akontese iha indikasaun hosi membru Organizasaun Arte Marsiais, iha ne’ebé hahú hosi provoka malu to’o ataka malu. Antes ne’e, Prezidente PSHT Baltazar Lemos, ba Jornalista sira, Kinta-feira (26102023) apela ba membru tomak PSHT nian iha Timor laran tomak, atu pasiensia no kalma, hodi hatudu ezempla di’ak, hodi kria estabilidade iha sosiedade nia leet. Problema ne’ebé akontese entre joven sira, konsidera problema pesoal no laos responsabilidade organizasaun nian. Organizasaun iha regras, organizasaun sei suspende ba membru sira ne’ebé la lao tuir regras ne’ebé, sei foti medida rigor no demite hosi organizasaun.
Prezidente Família Boot IKS PTL Kera Sakti Timor Leste Silvestre Sufa husu ba membru Organizasaun IKS tomak atu hakribi violênsia no hakruk de’it ba lei ne’ebé iha. Problema privadu ne’ebé akontese ne’e responsabiliza ida-idak nian tanba Organizasaun la hanorin membru sira atu kria problema. Tanba ne’e nia husu atu membru hotu-hotu tenke garante estabilidade, no atu fo seguransa ida hakmatek ba eleisaun suku. IKS tomak tenke promove ba desportiva, tanba iks hatudu ona talentu liu hosi kompetisaun foin lalais ne’e. IKS nunka fó lisensa ema atu halo problema. Organizasaun iha regras, iha estututu atu lao tuir. Organizasaun nia responsabilidade mak mosu problema iha ranting ka fatin treinu, no remata treinu fila ba uma, maibé liu ida ne’e, laos responsabilidade organizasaun nian.
Kona-ba ne’e, António Freitas hateten, Komisaun regulador Arte Marsiais (KRAM) tenke foti desizaun rigor tuir atribuisaun ne’ebé fó kompeténsia ba KRAM.
“Depois akontesimentu, ninia kronolojia hahú tinan hirak ba kotuk, tanba sá mak KRAM labele foti desizaun, loloos ne’e KRAM tenke foti desizaun, laos problema boot ida. KRAM suspende hotu kedas, mesmu tempu KRAM mós bele bolu organizasaun nia boot sira par atu bele foti sansaun ida rigor, sansaun administrativamente tenke foti, tanba sá mak husik hela de’it”.
“Imposivel autoridade arte marsiais nia boot iha Timor laran tomak, dalaruma oknum balun bele fora hosi ordem ida ne’e, nia bele halo problema, mesmu tenpu bele mosu terseiru parte bele aproveita situasaun ida ne’e”.
Antes ne’e, Komandante Komandu Polísia Munisípiu Baucau Superintendente Xefe Antoninho Mauluta hateten, autoridade seguransa halo ona identifikasaun ba vítima ida, no detein suspeitu na’in rua, ne’ebé iha ligasaun ho kazu konfrontu ne’ebé komete hosi membru organizasaun Persaudaraan Setia Hati Terate (PSHT) no IKS Kera Sakti, ne’ebé tuda malu iha área Maucale-Baucau, ne’ebé rejulta motor ho marka MegaPro hetan sunu.
Bainhira iha vizita Ministru Interior Francisco Guterres iha munisípiu Ainaro, iha loron 5 fulan Outubru tinan 2023, Governante ne’e hateten, ministériu iha ona planu atu ba tinan oin liuhosi enkontru Konsellu Ministru fó sai ona katak sei rekruta tan Membru Polisa 450 (Atus Hát Lima Nolu).
“Tinan oin ne’e ita atu rekruta hamutuk 450 Polisias, ida ne’e klaru ona Konsellu Ministru iha ona instrusoens klaru husi Primeiru Ministru (PM) katak orsamentu ba iha rekrutamentu ita tenki tau ketak, tamba ne’e maka iha ne’e ita rektura buat rua rekrutamentu ba Ajentes no rekrutamentu ba Ofisiais”, haktuir Ministru Interior, ne’ebé G-News asesu iha sítiu PNTL nian.
To’o informasaun ne’e fó sai, G-News seidauk hetan konfirmasaun hosi autoridade relevante sira.
Jornalista : Ekipa G-News
Editór Testu : Amito Qonusere Araújo