Mudansa pos eviksaun iha Dili

"Díli la muda kleur liu. Lixu iha fatin hotu-hotu, uma sira nakonu besik malu. Agora maka tempu hodi halo fatin ba dezenvolvimentu", nia hatete.

banner 120x600
415 Views

G—NEWS (DILI) — Durante loron tolu tuituir malu, hahú hosi loron 13 to’o loron 15 fulan-Maiu tinan 2025, ambiente iha balun sidade Dili nian la hanesan ona. Matan-been no nook kahur iha fatin eviksaun sira nia rahun ne’ebé maka fó mahon ba família sanulu resin durante tinan barak. Memória ne’e, kapítulu foun ida maka deskreve iha narrativa dezenvolvimentu kapitál nasaun ida-ne’e nian.

Família ida ne’ebé afetadu diretamente hosi despeju ne’e maka família José Meneses. Iha entrevista ida ho G—NEWS, José ko’alia ho matan-been, nia lian maka’as ho emosaun.

banner 325x300

“Ami lakon ami nia uma, ami nia memória hakoi hotu. Maibé ha’u hatene katak sidade ne’e labele hela hanesan ne’e ba nafatin. Díli tenki sai fatin ida ne’ebé moos, ordenadu no seguru”, nia hatete. Meneses nia atitude reflete dilema entre sentidu lakon nian no aseitasaun ba sidade nia transformasaun.

Despeju sira ne’ebé akontese hanesan parte ida hosi programa revitalizasaun ba área iha Dili. Governu halo eviksaun área sira ne’ebé konsidera la tuir planu territóriu sidade nian. Sekretáriu Estadu SEATOU, Germano Brites, esplika katak medida ne’e ho objetivu atu loke espasu ba infraestrutura públika, inklui parke sidade nian, kanál drenajen no estrada públika.

“Ne’e la’ós kona-ba hasai ema, maibé salva sidade. Karik ita hakarak Díli sai sidade ida ne’ebé modernu no funsional iha sosioekonómiku, entaun medida todan sira ne’e inevitavel”, hatete hosi Germano Brites ba ko’alia ba media sira.

Maibé, despeju ida-ne’e la’ós lahó krítika. Família barak hetan sira-nia an derepente laiha fatin atu hela, no la’ós hotu-hotu hetan kompensasaun ka muda fatin ne’ebé klaru. Ida hosi sira maka Paulo Gomes, rezidente ida ne’ebé maka hela iha área ne’ebé hetan eviksaun hosi ekipamentu pezadu sira durante tinan 15 nia laran.

“Ami lahatene atu bá ne’ebé. Ami nia uma laiha ona. Ami la kontra dezenvolvimentu, maibé tenke iha solusaun ida ne’ebé maka umanu liu,” Gomes lamenta ho laran-moras. Nia reprezenta família barak ne’ebé sente husik hela iha prosesu tranzisaun ida ne’e.

Fenómenu despeju ida-ne’e hamosu reasaun sosiál oioin iha sosiedade. Iha parte ida, iha apoiu ba esforsu governu nian atu halo furak no organiza sidade.

Leonito Martins, akadémiku husi Universidade da Paz (UNPAZ), hato’o nia hanoin bainhira hasoru G-NEWS iha Jardim Motael. Tuir nia, sidade labele dezenvolve se kontinua husik zona urbana sira la organizadu.

“Se ita hakarak ko’alia kona-ba direitu ba sidade, entaun inklui mós direitu koletivu atu iha espasu públiku sira ne’ebé seguru no dignu. Despeju sira hanesan forma ida hosi intervensaun Estadu nian hodi nune’e bele kria espasu urbanu ne’ebé ekuitativu liu iha tempu naruk”, afirma Leonito, iha loron domingu, loron 4 fulan-Maiu tinan 2025. Nia subliña importánsia hosi perspetiva planeamentu urbanu hanesan sistema koletivu, la’ós de’it espasu privadu.

Leonito mós fó hanoin katak polítika sira hanesan ne’e tenke akompaña ho planeamentu sosiál, inklui diálogu ho komunidade sira ne’ebé afetadu, nune’e mós garantia ba deslokasaun umanu.

Iha parte seluk, Fernando Barreto, rezidente lokál ida ho tinan 60, ko’alia ba G—NEWS, iha merkadu Taibesi, Dili katak, haree mudansa sira-ne’e hanesan orgullu tanba atu hadia sidade Dili ne’ebé sai furak liu.

“Díli la muda kleur liu. Lixu iha fatin hotu-hotu, uma sira nakonu besik malu. Agora maka tempu hodi halo fatin ba dezenvolvimentu”, nia hatete.

Fernando nia hanoin reflete lian husi jerasaun tuan sira ne’ebé hakarak sidade ne’e dezenvolve di’ak liután ba sira-nia oan no bei-oan sira. Nia hatutan, bainhira laiha sakrifísiu hanesan ne’e, Dili sei metin nafatin iha pasadu.

Eviksaun ne’ebé akontese mós loke parte barak nia matan kona-ba importánsia ordenamentu territóriu urbanu ne’ebé suporta futuru. Governu hatete katak área ne’ebé hamoos ona sei uza ba dezenvolvimentu instalasaun públika, inklui jardim, drainajen prinsipál hodi prevene inundasaun, no infraestrutura ba ema la’o ain sira.

Entre trauma no futuru

Mudansa sira ne’ebé afeta aspetu sira rezidénsia nian la’ós de’it afeta aspetu fíziku, maibé mós aspetu emosionál. Uma maka fatin moris ba identidade, memória, no sentidu seguransa nian. Ba José Meneses no família barak seluk, despeju ne’e hanesan kanek ida ne’ebé sei la kura ho fasil, maibé sira mós hanoin katak dezenvolvimentu ne’e nesesidade ida.

Foin lalais ne’e, ekipa Konjunta lideradu hosi SEATOU hamutuk Tekniku MOP, iha Tersa-feira loron 1 fulan-04 tinan 2025, kontinua halo observasaun iha terenu ba komunidade sira ne’ebé afeta direta ba projetu alargamentu estrada iha área Kulau, suku Becora, atu koopera hodi sobu rasik sira nia sasan, ekipa mós apoiu makina pejadu hodi sobu uma no moru ne’ebé komunidade sira labele sobu rasik.

Alargamentu estrada pista rua hosi área Kuluhun nian to’o Estasaun Polísia Becora ne’e típiku ida ho alargamentu estrada luan metru 24. Hosi fali Estasaun Polísia Becora ne’e bá iha Estádiu Futeból Becora nian ne’e típiku ida ho medida lu’an metru 24 no hosi Estádiu Futeból ne’e bá to’o iha Terminál Becora ne’e típiku ida ho medida alargamentu estrada lu’an metru 38 tanba kompleta ho kedan estasionamentu públiku. Hosi tipuku tolu ne’e maka kria duni kondisaun ba aban bainrua banhira mosu engrafamentu, bele halo “Flying road tanba espasu iha ona”. 

Ekipa Konjunta hala’o diálogu ho komunidade afetadu ba alargamentu estrada iha Suku Bidau Santa-Ana, ho objetivu atu fahe informasaun ba komunidade afetadu sira kona-ba projetu alargamentu estrada háhu diresaun Bidau Massaur – Bidau Toko Baru (parte Mota ninin) – Bidau Mota Klaran – Mesquita Mota Ninin ba Bidau Santa-Ana.

Projetu integradu ne’e mós hanesan projetu pilotu ida ne’ebé foin bá dala uluk IX Governu implementa maka hanesan Planu bá Underground electrical cables. Ne’e katak, Governu hahú hakoi fiu eletrisidade sira iha rai-okos hodi fó espasu mamuk iha rai leten no hadi’a imajen sidade nian tanba fiu labele sabraut.

Germano Santa Brites Dias husu ba populasaun iha Suku Bidau Santa-Ana, liu-liu ba sira ne’ebé uma no rai hetan alargamentu estrada, atu koopera ho programa dezenvolvimentu iha suku laran.

Iha inísiu fulan-Abril, ekipa hosi Ministeriu Obras Públikas (MOP) háhu halo levantamentu dadus hodi tau markasaun ba uma, no husu ba komunidade sira atu prepara dokumentus, nune’e MOP sei prosesu hodi halo indiminizasaun ba komunidade nia direitu hanesan uma, rai privadu, sasan no ai-horis. No baa sira ne’ebé hela iha rai estadu sei konsidera tuir ida-idak nia riku-soin..

relavante