G—NEWS (DILI) — Iha Timor Leste, iha família barak maka hela iha área sira ne’ebé besik ba tasi, lagoa, mota, ka foho. Beleza naturál ne’ebé estraordináriu maka parte integrante ida hosi sira nia moris, maibé fatin sira-ne’e mós lori sira nia dezafiu rasik, liuliu ba labarik sira ne’ebé moris iha ambiente sira-ne’e. Impaktu husi moris iha área estremu sira-ne’e dala barak afeta labarik sira-nia kreximentu, edukasaun no moris-di’ak.
Iha tasi ibun Timor Leste, liu-liu iha sidade kapital Dili, familia barak mak hela iha uma simples ne’ebe hari’i iha rai ne’ebe besik direitamente ba tasi. Ba labarik sira ne’ebé moris iha área tasi-ibun ne’e, konsidera tasi hanesan parte ida ne’ebé labele haketak husi sira-nia moris. Maibé, moris besik tasi iha risku. Inundasaun tasi-been no laloran maka’as dala barak estraga sira nia uma, husik labarik sira atu moris ho preokupasaun bainhira de’it tempu aat mosu.
Calisto Ximenes, hela iha área Fumentu, inform aba G—NEWS kuarta-feira (05022025) katak, tuir loloos komunidade sira labele hela bebeik iha fatin risku hanesan tasi ibun, mota ninin no foho loloon, liu-liu ne’ebé ho kondisaun la seguru no ameasa.
“Ita tenke prevene duke akontese tiha makai ta basa rentos. Kuandu akontese la impaktu ne’e sorte boot, mais ita tauk makai ta rasik sai vítima, liu-liu labarik sira no ferik-katuas sira ne’ebé la iha forsa atu halai”, Calisto esplika.
Aleinde ne’e, tasi mós sai fatin halimar ne’ebé perigozu ba labarik sira ne’ebé la hetan supervizaun. Labarik sira iha tasi-ibun dalabarak tempu hodi halimar iha tasi-ibun lahó protesaun adekuadu, ne’ebé aumenta risku ba asidente. Iha parte seluk, tasi mós lori oportunidade ba sira ne’ebé servisu iha setór peskas.
Foin lalais ne’e, fenómenu despeju ne’ebé hala’o hosi Sekretaria Estadu Asuntu Toponímia no Organizasaun Urbana (SEATOU) kona-ba eviksaun ba área risku sira, halo sira nia kondisaun sai aat liután. SEATOU, ne’ebé maka iha kna’ar atu organiza fali área sira ne’ebé maka iha tendénsia ba dezastre, agora daudaun hala’o hela despeju ba povoasaun sira ne’ebé maka konsidera hanesan ameasadu hosi laloran tasi-been no abrazaun. Eviksaun sira-ne’e fó impaktu diretu ba família sira ne’ebé hela tasi-ibun barak iha Dili, ne’ebé obriga atu lakon sira-nia uma.
Iha parte seluk, Abilio Goncalves ko’alia mós ba jornalista G—NEWS katak, populasaun rasik maka tenke iha konsiensia bainhira atu hari’i uma iha fatin risku sira. Goncalves salienta tán katak, “Fatin sira ne’ebé dehan risku ne’e labele ba hela, se ita ba hela maka buat ruma akontese, hanesan dezastre ka rai-monu, ka laloran tasi sae makaas, ne’ebé bele estraga ita nia uma, ka pior liu makai ta nia alin ki’ik oan sira ka oan sira. Ita atu preokupa sasan uma laran ka atu preokupa labarik sira, ka ne’e susar tebes atu bele salva an husi dezastre natural ne’ebé akontese”.
Labarik sira ne’ebé moris hale’u lagoa no mota
Iha área sira hale’u lagoa no mota, família sira mós harii moris simples iha bee-ibun. Labarik sira ne’ebé moris iha ambiente ida-ne’e moris iha beleza naturál ne’ebé furak, ho lagoa ka mota sai hanesan sentru ba sira nia moris. Maibé, moris iha mota-ibun mós aprezenta perigu ne’ebé la espera. Inundasaun ne’ebé mai lahó avizu bele estraga sira nia uma no to’os, hodi husik labarik sira lahó hela-fatin no fonte ai-han iha instante ida.
Iha parte seluk, labarik sira ne’ebé hela iha área ne’e dalabarak obrigadu atu ajuda inan-aman kaer ikan ka halibur materiál husi mota no lagoa atu bele moris. Dala barak sira nia edukasaun hetan neglijénsia tanba susar atu asesu ba eskola ne’ebé dook liu ka tanba tenke serbisu atu ajuda sira nia família iha difikuldade ekonómika.
Labarik sira iha foho lolon
Iha área foho nian, labarik sira nia moris mós nakonu ho preokupasaun. Família sira ne’ebé hela iha rai-laran foho nian iha Timor Leste dalabarak dook hosi barullu no fasilidade públiku nian. Labarik sira iha área foho nian tenke atravesa terrenu ne’ebé maka’as hodi bá eskola, ho asesu limitadu ba transporte. Distánsia dook no dalan sira ne’ebé susar signifika katak, labarik barak tenke luta maka’as liután atu hetan edukasaun ne’ebé di’ak.
Aleinde ida-ne’e, moris iha área foho dalabarak akompaña ho limitasaun iha termu rekursu naturál no ekonómiku. Família sira ne’ebé hela iha foho loloon dala barak depende ba to’os subsisténsia, ho produsaun ne’ebé la serteza. Labarik sira iha área ida-ne’e dalabarak ajuda sira nia inan-aman serbisu iha to’os, nune’e tempu ba aprendizajen no dezenvolvimentu pesoál limitadu.
Impaktu ba Labarik sira nia Edukasaun no Saude
Moris iha fatin izoladu, tantu iha tasi-ibun, lagoa ka mota ninin, ka iha foho, iha impaktu boot ba labarik sira-nia dezenvolvimentu. Asesu ba edukasaun adekuadu dalabarak limitadu. Labarik barak tenke la’o dook atu bá de’it eskola, enkuantu sira seluk tenke husik eskola tanba susar ekonómiku ka problema transporte.
Aleinde ne’e, fatór saúde mós sai preokupasaun boot ida. Iha área tasi-ibun, labarik sira iha risku aas atu hetan moras ne’ebé transmite liuhosi tasi-been ka ai-han ne’ebé kontaminadu. Iha lagoa ka mota ninin, bee ne’ebé la trata didi’ak bele hamosu moras oioin hanesan diareia no infesaun. Iha área foho nian, kondisaun tempu ne’ebé estremu no terrenu ne’ebé maka’as bele mós afeta labarik sira nia saúde.
Abilio, hanesan sidadaun ida, husu ba família no inan-aman sira, atu kuidadu labarik sira, liu-liu impaktu ba sira nia saúde, no edukasaun, tanba ho fatin sira ne’ebé identifika risku ba dezastre naturais, sei afeta labarik sira nia saúde tanba la hetan fatin di’ak atu deskansa. Husi problema hirak ne’e, sei afeta tebes ba sira nia edukasuan tanba la asesu ba eskola, labele halimar ho nia kolega sira no atividade labarik nian seluk-tán ne’ebé sira presiza atu goja iha tempu infánsia.
“Ha’u husu bai nan-aman sira atu kuidadu no hanoin naruk ba labarik sira nia futuru. Ita hasoru problem aba hela fatin, maka akontese tán evikasaun, labarik sira sai tiha vítima, pois enfrenta tán problema saúde no edukasaun, ne’e secara tidak langsung ita estraga tiha labarik sira nia futuru, maske ita hotu sente katak, ita iha problema ba uma hela fatin, hahan, maibé ita tenke simu realidad, maibé importante ba labarik sira nia futuru tenke asegura”, Abilio tenik ba G—NEWS.
Esforsu atu ultrapasa dezafiu sira
Esforsu oioin atu rezolve dezafiu hirak-ne’e halo ona hosi governu no organizasaun umanitária oioin. Iha área tasi-ibun, porezemplu, iha programa ida atu muda família sira ba fatin ne’ebé seguru liu hosi ameasa inundasaun tasi-been nian, no mós edukasaun kona-ba perigu hosi halimar iha tasi lahó supervizaun. Maibé, ho eviksaun ne’ebé hala’o hosi SEATOU, família barak iha Dili sente obrigadu atu lakon sira-nia uma lahó solusaun ruma ba tempu naruk.
Konklusaun
Moris iha área ida ne’ebé besik loos ho natureza estremu – tantu iha tasi-ibun, iha lagoa ka mota ninin, ka iha foho – iha impaktu boot ba labarik sira ne’ebé moris iha ne’ebá. Maski sira goza beleza naturál ne’ebé estraordináriu, dezafiu iha termu hanesan edukasaun, saúde no ekonomia kontinua ameasa sira nia futuru.
“Ha’u dehan de’it katak, fatin ne’ebé risku di’ak labele ba hela iha ne’ebá. Ita prevene di’ak liu-tán duke akontese maka basa rentos, buat hotu liu ona. Tanba ne’e dala-ida tán, buat ne’ebé dehan la di’ak, tenkte atensaun, labele hanoin de’it maka ba loron ohin nian, hanoin mós ba tinan naruk, tanba situasaun sempre muda, ohin di’ak, aban ladun di’ak, bainrua at liu-tán, tanba dezastre ne’e mai la ho avizu”.
“dalaruma ita haree buat hotu la’o di’ak, derepente akontese, ita sai at liu tiha”, Calisto konklui.
Tuir publikasaun informasaun husi USAID, haktuir katak, Timór-Leste sofre perigu naturál oioin, hanesan bee-sa’e, bailoro-naruk, laloran aas, rai-nakdoko no tsunami. Matenek-na’in klimatolojia nian sira si’ik katak klima iha rejiaun ne’e sei bele sai manas no maran, hodi hamosu bailoro-naruk no udan boot liután ne’ebé la hatene tuir nia tempu, ne’ebé bele hamosu bee-sa’e iha fatin-fatin. Rai sira ho altitude baixa iha rejiaun ne’e vulnerável tebetebes ba fenómenu mudansa klimátika, hanesan nivel tasi-been sa’e, erosaun kosteira no aho-ruin sira sai kamutis.
Agora iha prova maka’as ne’ebé hatudu katak mudansa sira iha kondisaun tempu, ne’ebé iha relasaun ho mudansa klimátika, sei habo’ot posibilidade no intensidade ba dezastre naturais atu mosu iha rai-laran tomak. Paíz ne’e mós esperimenta efeitus síklikus anomalia klimátika ne’ebe relasionadu ho El Niño/Sourthern Oscillation (ENSO).
Inundasaun sei bele hamenus produsaun agríkula, halo aat infraestrutura, no liu-liu iha fatin sira be baibain mosu inundasaun, komunidade sira lakon hela-fatin no lakon riku-soi no meiu-subsisténsia (buka-moris). Ba kazu sira bee-sa’e, komportamentu basias idrográfikas asosiadu ho dezastre sira ne’ebé afeta ema nia vida no buka-moris. Habadak lia, komunidade sira sei falta koñesimentu no konxiénsia kona-ba perigu naturais, mudansa klimátika no adaptasaun, no preparasaun ba dezastre.
Ho polítika sira hanesan eviksaun ne’ebé hala’o husi SEATOU, labarik sira no sira-nia família aumenta risku atu lakon esperansa ba futuru ne’ebé di’ak liu. Governu no komunidade sira presiza servisu hamutuk hodi garante katak labarik sira ne’ebé moris iha área hirak ne’e hetan oportunidade hanesan atu buras no dezenvolve, sein hetan difikuldade husi limitasaun ne’ebé eziste iha sira nia ambiente.
Antes ne’e, governu liu-liu instituisaun estadu sira, alerta bebeik ba populasaun sira atu hadook an husi fatin risku sira, no labele atu hela ona fatin sira hanesan mota-ibun, tasi-ibun, no foho loloon sira ne’ebé ameasa tebes ba rai monu, no ameasa mós ba movimentu sira.

















loading="lazy" />