Etica Profesional ba Educador sira iha Timor-Leste

Husi: Moisés Vicente. Alumni Universidade Paz (Fac. Direitu Criminal 2008), no Instituto Superior Cristal, Departementu Sociologia (2022) no agora Candidato Programa de Mestrado, Especialidade Teknologia de Edukasaun, Semester II iha Instituto Superior Cristal (2024). Iha sujestaun ruma bele haruka iha email: vicentemoises0782@gmail.com.

banner 120x600
140 Views

G-NEWS (DILI)— Konteúdu husi artigo ida ne’e, responsabiliza husi autor, no G-NEWS iha responsabilidade ba publikasaun de’it.

Artigo ida ne’e larepresenta institusaun ne’ebé hakerek na’in haknar ba, maibé idea no argumentu sira ne’ebé lekar iha artigu ne’e nudar opinião pesoál.

banner 325x300

a. Introdusaun

Liafuan “etika” hosi lian Grego antigo dehan katak “ethos” iha forma singular iha sentido oi-oin hanesan: hela fatin nebe simples; fatin furak iha duut matak (padang rumput) bibi luhan, habitat; uso costume; moral, temperamentu; sentiment, attitude, modo de agir. (cara berpikir). Iha forma plural ta etha  ne’ebé dehan katak kustume.  Nosaun ikus ida ne’e  mak sai base hamosu terminologia “etika” ne’ebé filosofo bo’ot  grega Aristoteles (384-322 aC) usa atu hatudu fisofia moral. Nune’e se ita limita an ho origem liafuan ne’e  mak “etika” katak: Ciencias kona saida mak bai-bain ita halo ou ciencias kona-bá uso kustumes. Usa tuir terminologia moderno bele mos dehan etika trata kona-bá ‘konvensaun sosial sira” ne’ebé hetan iha sociedade.

Filozofia edukasaun lori edukadór no aprendiz atu hadomi sabedoria liuhosi esforsu buka lia-loos iha koñesimentu sira-ne’ebé atu aprende, aprende ona no sei aprende iha kadeira aprendizajen nian. Dalabarak, ita hasoru ita-nia-an hela iha dúvida. Ida-ne’e la’ós dehan katak ita moris iha izolamentu nia laran maibé ida-ne’e nu’udar etapa iha-ne’ebé ita hahú sai filózofu ida. Hosi ita-nia dúvida ne’e mak ita buka lia-loos. Tuir  Filosofo Franz Magnis Suseno iha nia livro Etika Dasar 1987, 13  Etika katak ciencia nebe buka orientasaun.  Nudar instrumentu esforço ema nian atu hatan ba perguntas nebe fundamental liu: oinsa hau bele moris no hala assaun? Etika tulun ita atu iha kbiit atu responsabiliza ba ita nia moris rasik.

Tuir Eis Primeiru-Ministru VI Governo Constitusional, Dr. Rui de Araújo afirma katak signifika lolos “Etos serbisu iha area kuidadu isin diak iha Timor-Leste” mak hala’o no hahalok ema ida-idak iha serbisu fatin no iha ita nia moris loron-loron. Tanba hala’o no hahalok ita ema nian ne’e mak iha valor katak ema ho animal iha diferent”.

Dala barak ema usa kahur malu  termos rua ne’e. iha ninia diferencia esencial liu . étika katak moral no etiketa mak hahalok respeita malu (sopan santun). Hare hosi ninia origem termos rua ne’e laiha ligasaun ba malu (iha lian Inglesa ethics no etiquette). Maibe hare hosi ninia sentido rua ne’e la dook malu. Sira iha mos diferenças no iha semelhanças.

Tuir Keban (2005) étika iha prestasaun servisu públiku iha signifikasaun rua, hanesan signifikasaun klot (sempit) no signifikasaun luan (luas). Iha sentidu klot, servisu públiku nu’udar aktu ida hodi fornese bens no servisus ba komunidade husi governu iha nia responsabilidade ba públiku, maske fornese diretamente ka liuhusi parseria ho setór privadu no komunidade bazeia ba tipu no intensidade nesesidade komunidade, kapasidade komunidade no merkadu. Konseitu ida-ne’e subliña oinsá servisu públiku sira-ne’e hetan susesu liuhosi sistema prestasaun ne’ebé saudavel.

b. Sai Ema Edukador Prepara Trabalho

Ita halo analiza sai ema edukador ka sai Mestri/a iha Timor-Leste iha buat barak mak tenke halo lao tuir hanesan prepara planu de Ensino no planu de Aula. Nomos iha prosesu ensinu aprendizajen, profesór sira iha devér atu enkoraja, orienta no fornese fasilidade aprendizajen ba estudante sira atu atinji objetivu sira. Profesór sira iha responsabilidade atu haree buat hotu ne’ebe akontese iha klase laran hodi ajuda prosesu dezenvolvimentu estudante nian. Ho detallu liu, mestre nia kna’ar sira foka ba:

  1. Eduka ho énfaze atu fó diresaun no motivasaun atinji objetivu sira ba tempu badak no naruk. Profesór ida tenke fó diresaun no motivasaun ba estudante sira estudante sira ne’ebé foka ba atinjimentu objetivu sira-ne’e ba tempu badak ka ba tempu naruk.
  2. Fornese fasilidade sira atu atinji objetivu sira liuhosi esperiénsia aprendizajen ne’ebé di’ak adekuadu. Profesór ida tenke fornese esperiénsia aprendizajen no fornese fasilidade adekuadu hodi atinji objetivu aprendizajen atinji ona.
  3. Ajuda dezenvolve aspetu pesoál sira hanesan atitude sira, valór sira no auto-ajustamentu. Profesór maka responsavel ba buat hotu dezenvolvimentu ba personalidade estudante sira nian, manorin sira tenke bele kria prosesu aprendizajen ne’ebé ativu no dinámiku. Profesór sira tenke iha kapasidade ajuda dezenvolve estudante sira-nia aspetu pesoál no atitude no valór sira no ajustamentu. Iha ne’ebé profesór mós responsavel dezenvolvimentu jerál ba personalidade estudante sira nian no mós mestre sira nian tenke bele kria prosesu aprendizajen ida ne’ebé ativu no dinámiku dezenvolvimentu aspetu pesoál sira husi estudante ne’e iha kapasidade dezenvolve ho di’ak.

c. Sansaun saida Mak Hetan Wainhira Manorin nain Viola hasoru Estudante

 Tuir relatóriu husi Organizasaun Movimentu Feto Foinsa’e Timor-Leste (MOFFE-TL), hateten violénsia hasoru estudante sira iha eskola kontinua existe tanba Governu la aplika sansaun ne’ebe forte no rigorozu ba manorin nain sira ne’ebe komete aktu violénsia hasoru labarik sira durante prosesu aprendijajen. Iha tinan 2019, Governu hasai despaixu kona-ba zero toleransia ba manorin nain sira ne’ebe halo violénsia hasoru estudante sira, maibe realidade kazu barak ne’ebe prova la foti sansaun ne’ebe refleta ba prinsipiu zero toleransia. “Kazu sira ne’ebe manorin nain sira halo violénsia hasoru labarik sira dalabarak sira halo mediasaun, ne’e ladun fo efeitu arepende ba ita nia manorin sira no foti hanesan atensaun bo’ot atu labele repete no ema seluk labele halo tuir. Koalia kona-ba zero toleransia laiha diskusaun ona, bainhira ema komete violénsia hasoru labarik zero toleransia katak la tolera ona automatikamente tenke hasai husi knar hanesan proafesor, atu ema labele komete tan no ema hatene jere sira nia emosaun hasoru labarik sira labele hatudu hahalok violénsia”.

Iha parte seluk, relatóriu husi Presidente Instituto Para a Defesa dos Direitos da Crianças (INDDICA), rekonhese violénsia hasoru estudante sira iha eskola sei a’as tanba sira nafatin simu keixa husi familia estudante sira nian. “Iha tinan 2022, ami simu keixa to’o agora mais ou menus kazu 10 resin, keixa barak liu mai husi munisipiu sira. Keixa sira ne’e ami halo prosesu”. Mekanismu ne’ebe sira aplika mak keixa sira ne’ebe tama, sira halo relatoriu pareser ba Ministeriu da Edukasaun atu halo investigasaun. No kazu balun prova manorin sira uza duni violénsia iha prosesu aprendijajen tanba ne’e sira tenke kumpri sansaun administrativu, muda servisu fatin. Bolu atensaun ba Ministeriu Edukasaun atu aplika regulamentu no regras ne’ebe forte no sansaun ne’ebe forte, liu-liu tenke husi sira nia servisu hanesan manorin nain tanba sira la kualifikadu sai hanesan manorin tanba ho ida ne’e mak bele evita violénsia hasoru labarik sira iha eskola. Dadus rezultadu analiza situasaun labarik iha Timor-Leste, hatudu labarik mane 75% no feto 67% deklara hetan esperensia violénsia fizika husi sira nia manorin iha eskola, inklui mos baku ho liman no objetu seluk, basa, tebe, kuu no dudu.

d. Prosesu Hapara Manorin Nain sira

Ita hare situasaun ohin loron professor/a contratado iha VIII Governo Constitucional lidera husi Primeiru Ministru, Taur Matan Ruak nia mai to’o agora lidera fali IX Governo constitusional lidera husi Primeiru Ministru, Xanana Gusmão hapara profesor/a contratoado lubuk ida. Tuir hau hakerek nain nia hare ida lao tuir lei, ida seluk lao tuir politika kada governu ida-idak nian implementa iha instituisaun hotu-hotu iha Timor-Leste. Iha ne’ebe liu husi komunikadu Imprensa ne’ebe Ministeriu Edukasaun ne’ebe hodi hatán ba preokupasaun husi profesór no profesora kontratadu sira. Komunikadu imprensa ne’e realiza iha salaun Konferénsia Ministériu Edukasaun, Vila-Verde, Dili, no fó sai husi Sekretáriu Estadu Ensinu Sekundáriu Jerál no Ensinu Tékniku Vokasionál Sr. Domingos Lopes Lemos kona-ba preokupasaun hirak ne’e, no akompaña husi Xefe Gabinete Ministra Edukasaun, Sra. Paula F. Corte Real Araújo, Xefe Gabinete Sekretáriu Estadu ESJESTV Sr. Napoleão de A. S Lima, Diretora Jerál Administrasaun no Finansa Sra. Cecília Maria de Assis Belo no asesór sira.

Iha Komunikadu Imprensa ne’e Sekretáriu Estadu, Sr. Domingos Lopes Lemos hateten, Ministériu Edukasaun la hapara profesór no profesora sira nia kontratu, maibé sei halo esforsu hodi valoriza sira bazeia ba “Dekretu-Lei, n⁰. 31/2023 de 31 de Maio, artigu 11” kona-ba ingresu espesiál. Espesialmente ingresu iha kategoria profisionál ba profesór no profesora sira ho grau C mak indivídu sira ne’ebé priénxe kondisaun kumulativu sira.

“Pontu dahuluk; serbisu ona nu’udar kontratadu husi departamentu governamentál responsavél ba iha área ensinu ho eskluzivu iha nível superiór hodi hala’o funsaun hanorin iha estabelesimentu edukasaun ka ensinu iha tinan 2023. Pontu daruak; iha ona grau akadémiku baxareladu iha edukasun iha tinan 2022 husi Universidade Nasionál Timor-Lorosa’e iha ámbitu parseria ho INFORDEPE ka iha abilitasaun akadémika mínima ba ingresu iha dosénsia ne’ebé ho prova diploma universitáriu rekoñesidu. Pontu datoluk; iha avaliasaun ikus serbisu nian, mínimu ho klasifikasaun “BOM” ne’ebé rejista iha SIGAP iha tinan 2022”, dehan Sekretáriu Estadu ESJESTV.

Governante ne’e hatutan, Ministériu Edukasaun oras ne’e daudaun iha prosesu preparasaun ba kuadru pesoál rejime karreira dosente, tanba ne’e ba profesór hotu bele hola parte iha bolsa kandidadu nian hodi bele prienxe kuadru pesoál ba eskola hotu iha munisípiu tomak.

Dadus husi profesór no profesora kontratadu sira hamutuk 1,499, balun la prienxe kritériu. Ho razaun ne’e katak balun kontratu iha ministériu seluk, balun kontratu hela iha programa ekivalénsia, balun kartaun eleitorál dupla, konta bankária la iha no balun mós sidadaun estranjeiru. Nune’e Ministériu Edukasaun halo hela ezersísiu bo’ot ida hodi buka solusaun atu hatán ba preokupasaun profesór no profesora kontratadu hamutuk na’in 1,388 ba tempu badak.

e. Benefisiu Manorin Nain ho Estudante sira

Tuir teoria Jennings no Greenberg (2009) katak benefisiu hosi relasaun pozitiva manorin-kanorin mak manorin sira “presiza proativu, iha abilidade uza espresaun emosionál no suporta ho verbál atu promove entuziasmu no haksolok iha aprendizajen no atu orienta no jere kanorin sira-nia atitude” (p. 492). Kualidade ida-ne’e “fornese joven sira apoiu emosionál, asesu ba adultu sira-ne’ebé envolve ativamente iha sira-nia moris no klaramente defini norma no espektativa sira ba komportamentu ne’ebé apropriadu” (Murray, 2002, p. 6). Carbonaro (2004) fó rezumu di’ak kona-ba benefisiu edukasionál ba relasionamentu ne’e katak relasaun sosiál entre manorin-kanorin ne’e importante atu forma diresaun loos, di’ak no ezatu ba kanorin sira atu sai ema kualifikadu, ne’e mak:

Primeiru, bainhira kanorin fiar katak sira-nia relasaun ho manorin fó apoiu no dudu sira-nia esforsu ka motivasaun, rezultadu mak kanorin sira sai fokus tebes atu esforsu-an iha eskola. Segundu, manorin sira-nia esperansa ba kanorin mós enkoraja sira atu servisu maka’as liután iha eskola. Kanorin sira bele responde ho esforsu ne’ebé forte bainhira sira realiza katak sira-nia manorin sira hakarak sira atende iha eskola. Últimu, manorin sira bele sai efetivu liu atu provoka esforsu kanorin sira nian, bainhira sira-nia kanorin simu sira sai figura autoridade lezítima. Manorin bele dezeña iha sira-nia autoridade atu konvense kanorin sira atu servisu maka’as tanba nia fiar katak manorin iha interese di’ak liu ne’ebé kuda iha hanoin. (p. 6).

Tan ne’e, kanorin sira bele responde ho konxiénsia katak manorin sira hakarak duni buat di’ak ba sira atu dezenvolve-an iha prosesu aprendizajen (Carbonaro, 2004). Rezultadu kanorin sira ba nesesidade edukasaun liuhosi relasaun pozitiva manorin-kanorin mak:

  1. Hasa’e espíritu kanorin atu iha vontade tuir aula,
  2. Hasa’e espíritu prestasaun akadémiku kanorin sira-nian,
  3. Hamenus akontesimentu desturbasaun iha aula laran,
  4. Hasa’e motivasaun iha kanorin sira-an atu estuda,
  5. Hasa’e konxiénsia kanorin atu dezenvolve-an kognitivamente, emosionalmente no espíritualmente, no
  6. Hasa’e motivasaun manorin nian atu haksolok hodi tulun kanorin sira (Carbonaro, 2004; Tevern & McCroskey, 2007; Jennings & Greenberg, 2009; Lydon, 2009).

 f. Konkluzaun

Iha ninia no rohan, hakerek nain halo konkluzaun badak maka filozofia edukasaun lori edukadór no aprendiz atu hadomi sabedoria liuhosi esforsu buka lia-loos iha koñesimentu sira-ne’ebé atu aprende, aprende ona no sei aprende iha kadeira aprendizajen nian. Dala barak, ita hasoru ita-nia-an hela iha dúvida. Ida-ne’e la’ós dehan katak ita moris iha izolamentu nia laran maibé ida-ne’e nu’udar etapa iha-ne’ebé ita hahú sai filózofu ida. Hosi ita-nia dúvida ne’e mak ita buka lia-loos.

Mesmu dadus husi profesór no profesora kontratadu 2023 sira hamutuk 1,499, balun la prienxe kritériu. Ho razaun ne’e katak balun kontratu iha ministériu seluk, balun kontratu hela iha programa ekivalénsia, balun kartaun eleitorál dupla, konta bankária la iha no balun mós sidadaun estranjeiru. Maibe husi nafatin hodi aluta kontinua defende direitu konstitusional kada professor sira ida-idak nian. No husu ba Professore sira ne’ebe hetan ona permanente servi estadu Timor-Leste ida ne’e, kontinua atende ho professional ne’ebe diak, kalma, labele hamosu violensia hasoru estudante sira em jeral iha Timor-Leste.

 h. Referensia

 ETICA DAN PROFESI KEGURUAN. Disponivel asesu iha link ne’e; ETICA DAN PROFESI KEGURUAN .pdf

Etika Profesional Tau Iha Oin Antes Halao Knaar. Disponivel asesu iha link ne’e; https://tatoli.tl/2020/01/29/etika-profisional-tau-iha-oin-antes-halao-knaar/

“Ema Profisionál Labele Haluha Étika”. Disponivel asesu iha link ne’e; https://timor-leste.gov.tl/?p=2860&lang=tp

EDUCAÇÃO CIVICA ETIKA E MORAL. Disponivel asesu iha link ne’e; https://arquivoestudantetl.blogspot.com/2020/02/educacao-civica-etika-e-moral-parte-i.html

ETIKA BUROKRASIA NO PROFISIONALISMU FUNSIONARIU IHA ATENDIMENTU PUBLIK. Disponivel asesu iha link ne’e; OBRA_HAKEREK_Etika_Burokrasia_no_PF_iha_Atendimentu_Publiku_2 (1).pdf

Filozofia Edukasaun: Esforsu Hadomi Lia-loos Koñesimentu. Disponivel asesu iha link ne’e; https://www.academia.edu/78279058/Filozofia_Edukasaun_Esforsu_Hadomi_Lia_loos_Ko%C3%B1esimentu

HADI’AK RELASAUN POZITIVA ENTRE MANORIN NO KANORIN IHA ESKOLA: IMPORTÁNSIA, TIPU, REZULUSAUN & BENEFISIU EDUKASIONÁL. Disponivel asesu iha link ne’e; https://pt.linkedin.com/pulse/hadia-relasaun-pozitiva-entre-manorin-kanorin-iha-eskola-pereira

ME LA HAPARA PROFESÓR KONTRATADU SIRA, MAIBÉ SEI HALO ESFORSU HODI VALORIZA BAZEIA BA DEKRETU-LEI N⁰. 31/2023, 31 MAIU. Disponivel asesu iha link ne’e; https://moe.gov.tl/me/atividade/me-la-hapara-profesor-kontratadu-sira-maibe-sei-halo-esforsu-hodi-valoriza-bazeia-ba-dekretu-lei-n-31-2023-31-maiu

Saida Maka Etika Moral. Disponivel asesu iha link ne’e; https://arquivoestudantetl.blogspot.com/2019/01/saida-maka-etika-moral.html

Violénsia Hasoru Estudantes Iha Eskola Sei A’as. Disponivel asesu iha link ne’e; https://www.thediliweekly.com/tl/notisias/direitos-humanos/20583-violensia-hasoru-estudantes-iha-eskola-sei-a-as-3

relavante