Hosi Jack Tamisiea
G-NEWS (INTERNASIONAL) — Fósil sira Essexella nian hahú iha períodu Karboníferu, bainhira parte norte sira Illinois nian namlele iha ekuadór nia leten. Delta mota lokál ida ne’ebé suli ba tasi, hodi kria rede ida hosi rai-maran sira ne’ebé maka sai uma ba eskorpiu tasi nian, sentípede sira no anfíbiu sira uluk nian. Kriatura sira-ne’e barak maka hakoi tanba rai-halai, ne’ebé proteje sira nia ruin sira hosi ema ne’ebé hamoos no dodok. Iha sékulu XIX, mineiru sira hahú ke’e área ida, ne’ebé koñesidu hanesan Mazon Creek, ba kombustível, no fósil sira mosu iha sira nia rai-rahun.
Kolesionadór sira hetan ona restu sira hosi animál sira-ne’e iha kama fósil Mazon Creek nian durante sékulu ida liubá. Maioria hosi fósil sira hakoi iha nódulu fatuk-besi nian. Rahun konkresaun sira-ne’e hatudu marka sira hosi animál sira ho isin-mamar ne’ebé hanesan ho alien sira ho matan-boot. Iha dékada 1950, kolektór lokál ida naran Francis Tully deskobre kriatura ida ho forma torpedu ho ibun hanesan bico. Identidade taxonómika hosi “monstru Tully” halo peskizadór sira konfuzaun dezde tempu ne’ebá.
Essexella mós konfuzaun. Fósil sira ne’ebé la deskrita mosu rihun ba rihun iha Mazon Creek, no sira dalabarak fa’an iha merkadu lokál sira, ka soe tiha.
Sientista sira publika deskrisaun sientífika detalladu dahuluk kona-ba mancha sira iha tinan 1979. Fósil sira Essexella nian kompostu hosi estrutura rua — rejiaun ida ho testura, ho forma barríl no bulbu ida ne’ebé mos. Investigadór sira hatete katak área ho testura reprezenta kortina hanesan saia ne’ebé hale’u tentákulu medusa nian. Rejiaun ne’ebé arredondadu maka sinál medusa nian.
Maibé tempu liu daudaun, deskrisaun ida-ne’e halo peskizadór barak sente estrañu.
“Ami halo duni ida-ne’e atu tuir modelu medusa nian,” Dr. Plotnick hatete.
Laiha medusa moris ida ne’ebé iha kortina hale’u sira nia tentákulu. Kortina hanesan ne’e sei halo nani no han sai todan. Forma uniforme hosi fósil blob nian mós halo Dr. Plotnick konfuzaun. “Se ida-ne’e medusa ida ne’ebé monu iha tasi okos, ida-ne’e sei namkari sai ba diresaun hotu-hotu hanesan mopa tali tuan ida iha rai,” nia hatete.
Dr. Plotnick koko hipóteze sira seluk hodi esplika mancha sira – hanesan kriatura sira ho forma barríl nian ne’ebé maka jelatinozu ne’ebé hanaran salps ka kongregasaun koloniál sira hosi kriatura ki’ik sira ne’ebé maka koñesidu nu’udar sifonoforu sira – maibé identidade foun ida-idak la konsege esplika Essexella nia anatomia anómalu.
Iha tinan 2016 nia rohan, Dr. Plotnick ho kolega ida, James Hagadorn, jeólogu ida iha Muzeu Natureza no Siénsia Denver nian, investiga ona parte inan hosi mancha sira. Sira iha Muzeu Kampu nian iha Chicago, repozitóriu ida ba fósil sira Mazon Creek nian ne’ebé iha kolesaun Essexella boot liu iha mundu. Maioria hetan doasaun hosi kolektór amadór sira ne’ebé maka intrigadu liu atu husik fósil sira iha rai-rahun.
Sientista sira haree liuhosi gaveta ida ba gaveta ida hosi espesímen sira ne’ebé iha mancha. Sira tau iha liña fósil oioin hodi hasai foto no kompara sorin-sorin iha meza ida. Mancha ida dada Dr. Plotnick nia matan. Bainhira nia fila fósil ne’e ba kotuk, nia hakfodak ho klareza ne’ebé mudansa perspetiva oferese.
“Ida-ne’e haree hanesan anémona nia okos,” Dr. Plotnick hatete. Nia hatutan, “Ne’e maka ida hosi dala balun de’it ne’ebé ha’u iha duni momentu eureka klásiku nian.”
Enkuantu Dr. Plotnick ko’alia kona-ba anatomia anémona tasi nian, mancha sira ne’ebé la klaru sai hanesan foku. “Buat hotu ne’ebé maka preokupa ami kona-ba ida-ne’e hanesan medusa ida agora iha sentidu,” nia hatete.
Envezde sai hanesan sinál medusa nian, rejiaun arredondada Essexella nian maka baze kuak anémona nian. Barríl ho testura la’ós kurtina ne’ebé taka tentakulu maibé anémona nia isin. Espesímen balu prezerva ho di’ak tebes to’o sientista sira bele haree muskulu sira ne’ebé anémona uza hodi dobrada no kontrata.
Dr. Plotnick, Dr. Hagadorn no sira nia ekipa deskreve fali Essexella hanesan anemona antigu ida iha tinan kotuk iha revista Papers in Paleontology. Tanba sira nia isin ne’ebé mamar, espésie anémone antigu sira koñesidu liu hosi de’it fósil sira ne’ebé ladún prezerva ho di’ak. Ho espesímen Essexella rihun ba rihun ne’ebé prezerva ho di’ak, espésie ida-ne’e ne’ebé uluk konfuzaun agora sai hanesan anémona ne’ebé koñesidu liu iha rejistu fósil. Dr. Plotnick afirma katak animál sira-ne’e uluk iha estuáriu Mazon Creek nia rai.
Ida-ne’e la’ós de’it tempu ne’ebé paleontólogu sira troka skript sientífiku hodi klarifika identidade hosi fósil estrañu ida. Rekonstrui animál antigu ruma maka susar. Hafoin tinan millaun barak iha rai, fósil sira sai deformadu no sai aat, rahun no namkari no taka metin iha fatuk-lolon sira.
Dalaruma, prezervasaun fósil ida de’it sufisiente atu dezorienta peskizadór sira. Iha dékada barak nia laran, paleontólogu sira hakfodak tanba saida maka dinozauru sira ne’ebé hatais armadura ne’ebé hanaran Ankylosaurus kuaze sempre fosiliza ho ulun tun. Iha 2018, ekipa ida hatete katak animál sira ne’ebé armadu maka’as dalabarak sai kabun tanba isin-manas bainhira sira nia mate-isin namlele ba tasi.
No depois iha evolusaun sira ne’ebé maka susar atu dezifra la haree ba orientasaun husi sira nia fósil sira. Iha tinan 1869, paleontólogu Edward Drinker Cope tau sala Elasmosaurus nia kakutak, réptil tasi nian, iha kriatura nia ikun nia rohan envezde nia kakorok ne’ebé naruk. Othniel Charles Marsh, paleontólogu seluk, aproveita Cope nia erru, hodi hamosu rivalidade ida ne’ebé sei buras iha buat ne’ebé hanaran Funu Ruin nian.
Estrañu liu maka Hallucigenia. Iha dékada barak nia laran, investigadór sira labele halo ulun ka ikun hosi kriatura, verme ida ne’ebé taka ho tentákulu no espinha sira hanesan ai-riin. Depois sira realiza katak nia ulun maka nia ikun duni, no vise-versa. “Ida-ne’e divertidu no la’ós de’it detalle ida,” dehan Jean-Bernard Caron, ne’ebé maka paleontólogu ida iha Royal Ontario Museum no ko-autór ida ba estudu ida iha 2015 ne’ebé determina katak bombilha ida iha Hallucigenia nia rohan ida maka kriatura nia ulun . Fósil sira ne’ebé prezerva di’ak liu hosi animál ida ne’ebé iha relasaun iha Xina mós hatudu katak Hallucigenia, hanesan Essexella, orijinalmente rekonstrui ho ulun tun.
“Klaru katak Hallucigenia haree ona mudansa barak,” Dr. Caron hatete.
Enkuantu Dr. Caron nia serbisu ajuda atu hadi’a Hallucigenia, artigu ida foin lalais ne’e troka nia deskrisaun iha tinan 2012 kona-ba Pikaia, kriatura enigmátiku ida hanesan verme husi Burgess Shale iha Kanadá ne’ebé maka supostamente sai hanesan prekursór dahuluk ba vertebradu sira. Estudu foun sujere katak órgaun misteriozu ida hanesan tubu ne’ebé maka peskizadór sira hanoin halai tuir Pikaia nia kotuk (no bele sai hanesan tali nervozu uluk nian) maka tuir loloos animál nia kavidade intestinál, ne’ebé halai tuir nia kabun.
“Animál ne’e agora iha nia ulun!” Dr. Caron hatete. Maibé kriatura fosilizadu ida seluk hetan istória foun bainhira nia nakfilak.
Imajen fósil husi James Hagadorn, Graham Young, no Roy Plotnick. Arte paleo husi Julius Csotonyi. Produz husi Sean Catangui no Antonio De Luca.