EUA sei taka USAID, nasaun 130 bele afetadu

Reportájen husi ekipa Kobertura: Kompas.com | Editór: Amito Qonusere Araújo

Prezidente Estadus Unidus Donald Trump halo diskursu iha White House, Washington DC, Kuarta (29/1/2025). Trump impoin tarifa importasaun aas ba sasán sira ne'ebé tama iha EUA hosi Xina, Kanadá no Méxiku (AFP/PEDRO UGARTE)
Prezidente Estadus Unidus Donald Trump halo diskursu iha White House, Washington DC, Kuarta (29/1/2025). Trump impoin tarifa importasaun aas ba sasán sira ne'ebé tama iha EUA hosi Xina, Kanadá no Méxiku (AFP/PEDRO UGARTE)
banner 120x600
156 Views

G—NEWS (INTERNASIONÁL) — Prezidente Estadus Unidus (EUA) Donald Trump planeia atu taka Ajénsia Estadus Unidus ba Dezenvolvimentu Internasionál (USAID) no tau hamutuk ho Departamentu Estadu. Planu ne’e hamosu pergunta sira kona-ba futuru hosi dolar biliaun sanulu iha ajuda sira ne’ebé fó ba nasaun sira ne’ebé kiak liu iha mundu.

Tuir Organizasaun ba Kooperasaun no Dezenvolvimentu Ekonómiku (OCDE), EUA maka doadór ofisiál dezenvolvimentu boot liu iha mundu, no maioria hosi ajuda ne’e kanaliza liuhosi USAID, ajénsia governamentál independente ida ne’ebé estabelese hosi Kongresu iha tinan 1961.

banner 325x300

Saida mak USAID?

USAID maka Governu Estadus Unidus nia ajénsia umanitária no dezenvolvimentu boot liu, ho forsa traballu maizumenus ema na’in 10,000 iha mundu tomak no orsamentu anuál ida ho dolar amerikanu biliaun sanulu resin. Tinan-tinan, Kongresu aprova finansiamentu ba USAID, ne’ebé depois servisu hamutuk ho Kongresu no White House hodi estabelese prioridade investimentu nian. Entretantu, Departamentu Estadu fó diresaun kona-ba polítika esterna.

Fundu ajuda sira ne’e fahe liu husi subvensaun, kontratu, no akordu kooperasaun, tuir informasaun husi USAID. Iha tinan fiskál 2023, USAID jere liu biliaun $40 hosi totál orsamentu aprovadu ba Departamentu Estadu, inklui operasaun sira iha rai-li’ur no programa sira ne’ebé iha relasaun. Enkuantu númeru ida-ne’e bele rona boot, ida-ne’e maka besik pursentu 0.7 de’it hosi gastu totál governu EUA nian ho dolar amerikanu biliaun 6.1 durante períodu ne’ebá.

Nasaun sira ne’ebé mak USAID fó tulun?

To’o tinan 2023, USAID iha projetu sira iha maizumenus nasaun 130, ho Ukránia, Etiópia, no Jordánia hanesan destinatáriu boot liu ba asisténsia. Husi nasaun 77 ne’ebé Banku Mundiál define hanesan nasaun ho rendimentu ki’ik no médiu-ki’ik, nasaun 70 sei simu asisténsia hosi USAID iha tinan 2023. Destinatáriu prinsipál sira seluk hosi asisténsia inklui Repúblika Demokrátika Kongo, Afganistaun, Sudaun Súl, no Síria.

USAID finansia saida?

Maioria fundu sira ne’ebé aloka hosi USAID iha 2023 foka ba asuntu krítiku oioin. Besik biliaun $17 hosi finansiamentu USAID nian aloka ona hodi rezolve kestaun sira “governasaun nian”, ho foku maka’as ba Ukránia. Aleinde ne’e, besik biliaun 10.5 dolar amerikanu uza ba asuntu umanitáriu, dolar amerikanu biliaun 7 ba setór saúde, no besik biliaun 1.3 dolar amerikanu ba agrikultura.

USAID mós fó asisténsia orsamentu direta ba nasaun oioin iha mundu tomak. Porezemplu, liu dolar amerikanu millaun 770 transfere ona ba governu Jordania, ne’ebé maka aliadu boot ida hosi EUA iha Médiu Oriente. Programa boot sira seluk ne’ebé finansia hosi USAID iha 2023 inklui millaun $811 ba Fundu Globál hodi kombate SIDA, tuberkuloze, no malária, no liu millaun $330 ba asisténsia ai-han no nutrisaun emerjénsia ba Afganistaun. Iha Segunda (3/2/2025), White House fó sai deklarasaun ida ne’ebé destaka lixu no abuzu iha USAID.

Ezemplu ida ne’ebé destaka maka gastu millaun US$1.5 ne’ebé aloka atu avansa igualdade diversidade no inkluzaun iha servisu-fatin no komunidade emprezariál iha Sérvia.

relavante