G-NEWS (JERUZALÉN) — Ema Israel sira iha Domingu marka ona fulan neen dezde atake devastador ne’ebé lidera hosi Hamas iha loron 7 fulan-Outubru no inísiu funu nian iha Gaza ho loron ida protestu anti-governu nian iha nasaun tomak iha tempu ne’ebé ema barak iha ne’e haree hanesan momentu sentrál ida iha konflitu.
Prinsipalmente husu ba akordu sesar-fogu ida ho Hamas ne’ebé sei haree refén sira fila hosi kastigu no ba eleisaun foun sira iha Israel, manifestante sira halo tráfiku paradu iha kruzamentu boot oioin iha sidade sira no iha auto-estrada sira iha nasaun tomak. Parte boot hosi sentru Tel Aviv nian hetan blokeiu iha protestu ida ne’ebé boot liu iha fulan hirak nia laran.
Progresu balun halo ona iha loron hirak ikus ne’e ba retoma negosiasaun sira ba akordu tentativu ida hafoin semana barak ho impase, maski funu kontinua iha Gaza, iha ne’ebé atake israelita ida akontese iha área eskola ONU nian iha loron-sábadu, no iha norte Israel nian tomak fronteira ho Líbanu.
Maibé ema Israel barak, entre sira família sira hosi refén sira balun, tauk katak esforsu sira sesarfogu nian bele hetan torpedeia la’ós de’it hosi Hamas, maibé mós hosi Primeiru-Ministru Benjamin Netanyahu hosi Israel ne’ebé, sira hatete, bele fó prioridade ba sobrevivénsia hosi nia governu kona-ba akordu ida ne’ebé bele hamonu ida-ne’e.
Líder sira hosi partidu ultranasionalista rua ne’ebé maka sai hanesan elementu xave sira hosi Sr. Netanyahu nia koligasaun ameasa ona atu hamonu governu bainhira primeiru-ministru konkorda ho akordu ida molok Hamas hetan destruisaun tomak – objetivu ida ne’ebé maka ofisiál no peritu barak konsidera labele atinji.
Partidu sira extrema-direita nian iha koligasaun governante “lakohi akordu ida”, Shikma Bressler, líder protestu nian, hatete iha post ida iha mídia sosiál iha madrugada Domingu, hodi hatutan, “Sira presiza Armagedon.”
“No Bibi?” Sra. Bressler hatutan, hodi refere ba Sr. Netanyahu ho nia apelidu. “Nia presiza funu atu nune’e sei la iha eleisaun sira.”
Tensaun sira kona-ba akordu potensiál mosu mós iha Sr. Netanyahu nia partidu Likud rasik iha reuniaun semanal gabinete nian iha Domingu. Hafoin primeiru-ministru akuza ministru Defeza, Yoav Gallant, rival ida, hodi halo polítika, Sr. Gallant hatán hodi fó avizu ba Sr. Netanyahu hasoru kualkér “tentativa polítikamente” atu liga akordu refén ida ba kestaun kontensiozu sira seluk ne’ebé fahe governu, tuir Sr. Gallant nia eskritóriu.
“Ida-ne’e maka oras ida ne’ebé delikadu,” Sr. Gallant hatete. “Ita tenke halo akordu ida hodi asegura libertasaun hosi refén sira.”
Fronteira norte Israel nian sai nafatin volátil iha Domingu, ho organizasaun libanés Hezbollah nian ne’ebé maka tiru foguete sira, drone sira no misil anti-tanke sira ba teritóriu Israel nian. Iha insidente invulgar ida, sidadaun privadu ida hosi Estadus Unidus hetan kanek iha atake ida hosi Líbanu, tuir porta-vós ida hosi Embaixada Estadus Unidus nian iha Jeruzalén.
Porta-vós ne’e hatete katak ema ne’e la serbisu ba governu Estadus Unidus nian maibé labele fó detalle sira seluk, hodi temi preokupasaun sira kona-ba privasidade. Soldadu israelita ida mós hetan kanek kmaan, haktuir hosi militár israelita.
Fogete sira hosi Líbanu mosu loron ida hafoin aviaun israelita sira halo atake mortál ida hasoru operadór Hezbollah nian iha zona Baalbek, iha teritóriu libanés nia laran, besik kilómetru 40 ba nordeste Beirute nian.
Israel identifika alvu hanesan Meitham Mustafa Altaar, deskreve nia hanesan operadór xave ida iha Unidade Defeza Aérea Hezbollah nian ne’ebé hola parte iha atake oioin hasoru Israel.
Mane seluk ne’ebé fiar katak ema israelita hetan kanek todan iha atake ida hosi Líbanu iha loron-domingu ne’ebé to’o kle’an liu iha Israel duké maioria hosi atake anteriór sira iha fulan barak nia laran hosi konfrontu transfronteirisu sira.
Iha sentru Gaza nian, iha loron-sábadu, aviaun izraelita sira ataka iha área eskola Nasoins Unidas nian iha Nuseirat, ne’ebé maka militár izraelita sira hatete katak militante palestinianu sira hala’o operasaun iha estrutura oioin.
Pelumenus ema na’in 16 maka mate no sanulu resin hetan kanek iha atake ne’e, haktuir hosi Ministériu Saúde Gaza nian, ne’ebé la distinge entre ema sivil sira no kombatente sira. Palestinianu liu 38.000 maka mate ona to’o agora iha Gaza, haktuir hosi responsável saúde lokál sira.
Eskola ne’e sai hanesan abrigu ida ba ema dezlokadu sira ne’ebé buka seguransa, ministériu ne’e hatutan tan. Hamas, iha komunikadu, bolu atake ne’e hanesan “masakre”. Militár izraelita hatete katak foti ona medida sira hodi evita vítima sivíl sira iha atake no fó sala ba Hamas tanba halo operasaun hosi zona sira ne’ebé nakonu ho ema sivíl Gaza nian.
Iha loron-domingu, militár izraelita sira hatete katak nia forsa aérea ataka ona kompleksu seluk iha viziñu hosi edifísiu eskola nian iha Sidade Gaza ne’ebé maka funu-na’in sira hala’o operasaun, nune’e mós instalasaun fabrikasaun arma sira Hamas nian iha zona hanesan.
Militár hatete katak sira kontinua nia operasaun sira iha Rafah, sidade súl liu iha Gaza, no iha Shajaiye, área ida iha leste hosi Sidade Gaza, iha norte. Forsa aérea halo mós atake ida hasoru edifísiu munisípiu nian iha Khan Younis, sidade boot ida iha súl ne’ebé maka forsa terrestre israelita sira sai hosi fulan-Abril.
Hamas uza edifísiu ne’e, militár sira hatete, ba atividade militár sira. Molok halo greve, militár sira hatete, populasaun sivíl sira evakua hosi área ne’e.
Iha protestu ida ne’ebé husu atu liberta refén sira iha Tel Aviv iha sábadu kalan, akontesimentu semanal ida, Einav Zangauker, ne’ebé nia oan-mane Matan hetan refén iha Gaza, hatete kona-ba konversa sira ne’ebé hafoun fali ba sesarfogu ida, “Ba dala uluk iha fulan barak nia laran, ami sente esperansa.”
Maibé nia hatutan: “Netanyahu, ami haree ona oinsá dala barak ita-boot estraga akordu sira iha momentu lia-loos nian. Ami nia fuan nakfera iha tempu ida-idak. Keta brani atu sobu fali ami nia fuan! Ita-boot nia devér atu fó fila fali sidadaun sira hotu ne’ebé ita-boot husik tiha ona.”
Ema Israel barak maka hirus tanba Sr. Netanyahu nia rekuza to’o agora atu foti responsabilidade pesoál ruma ba fallansu sira intelijénsia no polítika Israel nian ne’ebé lori ba asaltu terorista iha loron 7 Outubru, iha ne’ebé ema na’in 1,200 mate, tuir autoridade Israel nian, no ema na’in 250 resin tan lori ba Gaza. Husi refén na’in 120 ne’ebé sei iha Gaza, pelumenus tersu ida maka mate, haktuir hosi responsável sira.
Protestu sira iha Domingu, ne’ebé organizadór sira bolu hanesan “Loron Disturbu” nasionál, hahú iha tuku 6.29 dadeer – oras ne’ebé maka atake ne’ebé lidera hosi Hamas hahú iha loron 7 Outubru – ho “xamada sira atu desperta” iha deputadu no ministru oioin nia uma nia liur , inklui ministru defeza, Sr. Gallant.
Kompañia teknolojia oioin fó tempu ba sira nia funsionáriu sira atu partisipa iha protestu sira, ne’ebé hein katak sei kulmina iha manifestasaun boot sira iha Tel Aviv no Jeruzalén iha loron tuirmai. Domingu maka loron serbisu nian ba ema Israel barak liu.
Maski iha progresu foin lalais ne’e iha kontaktu indiretu sira entre Israel no Hamas, liuhosi mediadór sira Estadus Unidus no Árabe nian, pontu sira ne’ebé ladún di’ak sei iha nafatin, no akordu sesar-fogu ida la konsidera hanesan iminente.
Konversasaun sira bazeia iha kuadru etapa tolu ne’ebé maka publika uluk hosi Prezidente Biden iha fulan-Maiu nia rohan no hafoin ne’e hetan apoiu hosi Konsellu Seguransa Nasoins Unidas nian.
Parte rua konkorda kona-ba esbosu luan sira hosi akordu ida ne’ebé sei inklui sesar-fogu inisiál ida durante semana neen no libertasaun hosi refén sivíl sira ne’ebé vulneravel liu hodi troka ho dadur palestinianu sira. Maibé Hamas buka hela garantia sira katak Israel sei la hahú fali funu hafoin refén sira fila ba uma. Israel hatete katak presiza opsaun atu hahú fali ostilidade sira no sei la kompromete ho efetivu ba sesarfogu permanente ida hosi inísiu.
Sr. Netanyahu nia eskritóriu fó sai komunikadu ida iha Domingu kalan hodi hatete katak primeiru-ministru nafatin “komprometidu metin” ba prinsípiu sira ne’ebé konkorda ona hosi Israel no hetan ona apoiu hosi Sr. Biden, inklui katak kualkér akordu tenke permite Israel atu hahú fali luta to’o nia atinji ona “buat hotu husi funu nia objetivu sira.”
Gabby Sobelman, Johnatan Reiss no Myra Noveck kontribui ba reportajen.
Isabel Kershner, korespondente The New York Times (EUA) nian iha Jeruzalén, fó sai ona kona-ba asuntu israelita no palestinianu sira dezde tinan 1990.
Informasaun ne’e G-NEWS Timor asesu hosi fontes The York Times nian, ho sítiu mak hanesan iha okos ne’e https://www.nytimes.com/2024/07/07/world/middleeast/israel-gaza-protests.html?smid=whatsapp-nytimes