G-RTV.com: Vida Grupu artejenatu Arte Moris ne’ebé oras ne’e sai preokupasaun husi públiku liu-liu artístiku sira tambá guvernu deside fatin arte-moris iha Suku Madohi ne’ebé okupadu durante tinan 18 entrega ba Konsellu Kombatentes Libertasaun Nasionál (CCLN-Sigla Português) atu utilija.
Preokupasaun ne’ebé iha, Sekretáriu Estadu Arte no Kultura klarifika katak desijaun atu salva hodi muda Grupu Arte Moris ba Fatin foun, kompeténsia husi Sekretáriu Estadu Terras no Propriedades.
‘’Arte Moris nia atividade durante ne’e tutela ba iha Sekretáriu Estadu Arte no Kultura(SEAK), maibé atu halo atribuisaun fatin ba sira, tama iha kompeténsia Sekretáriu Estadu Terras no Propriedade (SETP)’’. klarifika SEAK, Teófilo Caldas iha nia kna’ar fatin, tersa ne’e.
SEAK moos kordena ho SETP no atribui ona fatin armajém Bebora ba Arte moris, maibé benefisíáriu sira sei dauk muda.
‘’Ha’u kordena duni ho SETP, informa mai ha’u katak atribui ona fatin ba sira, fatin mak armajém Bebora maibé Arte Moris Seidauk muda ba ne’ebá’’.Haktuir Caldas.
Iha inísiu prossesu tomak, liu husi kordenasaun ho Primeiru Ministru (PM), deside atu fo espasu iha kaza Europa.
‘’Fou-foun atu iha Eis-Kaza Europa maibé PM deside labele tamba iha ameansa ba ema nia vida, hare husi parte fíziku uma nian’’.SEAK informa.
SEAK moos kontinua esforsu atu buka fatin seguru liu ba Arte Moris maibé dadaun ne’e sujere atu okupa uluk fatin ne’ebé guvernu deside.
‘’Ha’u kontinua esforsu atu buka fatin ruma ba grupu Arte Moris, maibé sujere ba sira atu provizóriamente okupa lai fatin ne’ebé SETP atribui ona ba sira’’.Fo sai Teófilo.
Kondiasaun atuál iha armajém, guvernante ne’e esplika katak sei hadia neneik maibé okupa uluk lai.
‘’Konabá kondisaun iha armajem Bebora, okupa tiha lai, hafoin halo divizaun no ita hadia neneik ba oin’’. Guvernante ne’e promote.
Antes ne’e , diretór Arte Moris, Iliwatu Dana Bere, espressa ba G-RTV.com katak iha prossesu inísiu hamoris Arte Moris hetan rekoñesimentu husi Sekretáriu Estadu Arte no Kultura iha primeiru guvernu konstitusionál ne’ebé lidera husiVirgílio Smith hodi hasai karta aseitasaun ida katak fatin ne’ebé Arte Moris uja la Iha limitasaun ba tempu.
Iliwatu moos, sente triste tambá arte moris ne’ebé kuda metin ona iha fuan Timor-oan sira nian, distinu sei nakukun tambá solusaun fixa ba Arte Moris seidauk iha.
Hafoin ezisténsia arte moris iha tinan 2003, to’o ohin loron, hamoris ona jóvem kreativu barak iha area artístiku oi-oin hanesan pintór, múzika, teatru no seluk tan. Atualmente, akumula ema liu na’in 70 resin, inklui ona ho pintór, banda, no teatru ho ema idade produtivu ne’ebé kontribui ho voluntáriu atu promove artejenatu ba mundu.
Jornalista : Arménio.